LATVIJAS KAMANIŅU SPORTA FEDERĀCIJA

Vēsture

Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā ar vairāk nekā 40 gadu tradīcijām. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši zelta, sudraba un bronzas medaļas – Pasaules, Eiropas čempionātos un pat Olimpiskajās spēlēs. Kā spožākos varētu minēt Veru Zozuļu – Olimpisko čempioni, brāļus - Andri un Juri Šicus – Olimpiskie vicečempioni, Ingrīdu Amantovu un Mārtiņu Rubeni – Olimpisko bronzas medaļu ieguvēji. Pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieki – Elīza Tīruma, Inārs Kivlenieks. Pirmo Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu medaļnieki – Riks Kristens Rozītis un Ulla Zirne, pasaules junioru bronzas medaļas ieguvējs Ritvars Šteins.

Kā sporta veids tas radies nesen – 19 gs. beigās Alpu valstīs. Kamanas bija cilvēku dzīvesveids, mērojot lielus attālumus, tiem vajadzēja šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Kaut cilvēkiem tas bija ikdienišķs darbs, tomēr ar laiku tā kļuva par sacensību – kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Pirmās kamanas parādījās jau 1650. gadā. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas ( vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana). Katrs izcēlās ar savu specifiku, tādējādi attīstot arī bobsleju un skeletonu. 1882. gadā Davosā notika pirmās Nacionālās, bet 1883. gadā pirmās internacionālās rodeļsacensības. 1889. gadā Vācijā tika izveidotas pirmās sporta kamanas. Deviņdesmitajos gados nodibinājās pirmie sporta klubi vairākās valstīs un sākās nacionālo komandu sacensības un valstu čempionāti (pirmais Eiropas čempionāts notika 1914. gadā, bet pasaules čempionāts 1951. gadā). Tā 1957. gadā tika organizēta kamaniņu braukšanas federācija – FIL, kura sevī apvienoja 13 valstu kamaniņu sporta federācijas.

Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, it īpaši Eiropā, arī Latvijā 1887.gadā Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu tiek uzcelta pirmā kamaniņu trase Baltijā. 1910. gadā Rīgā, Āgenskalna priedēs līdzās Kristapa ielai, toreizējā Švarcmuižas mežā Āgenskalna strēlnieku biedrība izveido ledus trasi kamaniņām, bobslejam un skeletonam. Kā maksas trase tā ziemā darbojās līdz pat 1920. gadam. 1913. gadā Siguldā tiek uzbūvēta garākā bobsleja trase – 900m, kas, Pirmajam pasaules karam sākoties, pilnībā tiek iznīcināta un pēc kara netiek atjaunota. Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara kamaniņu sports Latvijā faktiski tiek aizmirsts. Divdesmit gadus vēlāk, 1964. gadā kamaniņu sports tiek iekļauts Insbrukas Ziemas Olimpiskajās spēlēs un jau pēc trīs gadiem, 1967. gadā Rīgas vagonu rūpnīcas inženieri – Uldis Bergmanis un Māris Ozols –, braucot ar paštaisītām kamanām, nokļūst Rīgas kinohronikas objektīvu redzeslokā, tādējādi pirmo reizi popularizējot kamaniņu sportu kinoskatītāju vidū. 1967. gadā kamaniņu sporta entuziasti no Rīgas gaļas konservu kombināta sarīko pirmās sacensības, kurās piedalās 32 dalībnieki. 1968. gada 25. janvārī pirajā un garākajā trasē Baltijā (630m) “Cīrulīšos” Cēsīs notiek pirmās neoficiālās sacensības, kurās piedalās gandrīz visi sabiedriskie trases celtnieki, bet pārējie – tiesnešu lomās. Jau pēc nedēļas, 1968. gada 31. janvārī tiek nodibināta kamaniņu – bobsleja sporta federācija. Savukārt, 20. februārī “Cīrulīšu” trasi pieņem speciāla komisija un jau nākamajā dienā tiek aizvadītas 1. Republikas sacensības. Kamaniņu sports iegūst popularitāti un 1970. gadā tiek uzbūvēta trase Ogrē. Pēc septiņiem gadiem, 1977. gada 1. septembrī tiek atvērta kamaniņu sporta nodaļa Murjāņu sporta internātskolā un jau nākamajā gadā pēc Rolanda Upatnieka iniciatīvas un projekta, Ēvalda Vēveļa vadībā tiek uzbūvēta koka kamaniņu trase. Par labu Latvijas betona kamaniņu trases būvniecības vietai 1980.gadā tiek izvēlēta Sigulda un jau 1986. gadā tiek uzcelta Siguldas Bobsleja un kamaniņu trase. Pēc kamaniņu sporta trenera Valda Tilika idejām tika veidotas kamaniņu trases virāžas un taisnes. Trases siles konstrukcijas veidoja bijušās Dienvidslāvijas uzņēmums “Graming”. Mūsdienu “Elektrum Olimpiskā sporta centra” teritorijā sporta klubs BSB “Darba rezerves” uzbūvē mākslīgo starta estakādi, kas sportistu vidū tiek saukta par “Hipodromu”. 1989. gada 28. aprīlī norisinās Latvijas Republikas kamaniņu sporta federācijas konference (KSF), kurā tiek apstiprināti KSF statūti un 1991. gada 21. maijā tā pievienojas Starptautiskajai kamaniņu sporta federācijai (FIL). Savukārt 2009. gadā Siguldas Bobsleja trases teritorijā tiek uzbūvēta moderna starta estakāde kamanām, bobslejam un skeletonam.

 

Latvija Ziemas Olmpiskajās spēlēs

1976. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Innsbrukā, Austrijā

Pirmajās Olimpiskajās spēlēs no Latvijas teritorijas zem PSRS karoga startē Vera Zozuļa, kura izcīna 9. vietu, Aigars Kriķis izcīna 13. vietu, Dainis Bremze ierindojas 8. vietā, savukārt divvietīgās ekipāžas Dainis Bremze/Aigars Kriķis izcīna 8. vietu, bet Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis 9. vietā.

1980.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā, ASV

Latvietes PSRS izcīnas divas medaļas - Vera Zozuļa no savām otrajām Olimpiskajām spēlēm mājās pārved zelta medaļu, savukārt Ingrīda Amantova bronzas godalgu, bet Astra Rībena ierindojas 8.vietā. Dainis Bremze vienvietīgo kamanās nefinišē, savukārt divvietīgajā ekipāžā kopā ar Aigaru Kriķi izcīna 10.vietu.

1984.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sarajeva, Dienvidslāvija

Šjās Olimpiskajās spēlēs piedalās un 4. vietu izcīna Ingrīda Amantova aiz sevis piektajā pozīcijā atstājot Veru Zozuļu, savukārt divvietīgā ekipāža Juris Eisaks/Einārs Veikša izcīna 7. vietu.


1992. gada Ziemas olimpiskās spēles Albertvillā, Francijā

Pirmās Olimpiskās spēles, kurās atlēti startē zem Latvijas valsts karoga. Savu debiju Olimpiskajās spēlēs sieviešu konkurencē aizvadīja Anna Orlova, kura izcīnīja 11. vietu, Evija Šulce, kas ierindojās 14. pozīcijā un tulīt pēc viņas rezultātu tabulā ar 15. vietu pirmajās Ziemas olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas ieņēma Iluta Gaile.
Savukārt, vīru konkurencē Latviju pārstāvēja viens atlēts – Agris Elerts, kas izcīnīja 13. vietu.
Divvietīgā ekipāža Aivars Polis/Roberts Suharevs ierindojās 11. pozīcijā.


1994. gada Ziemas olimpiskās spēles Lillehammerā, Norvēģijā

Latvijas izlases valstsvienību kamaniņu sportā Lillehammeres Ziemas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja deviņi atlēti. Vīru konkurencē – Agris Elerts, kas izcīnīja 18. vietu un Juris Vovčoks, kurš ierindojās 21. pozīcijā četru braucienu summā.
Savukārt, sieviešu konkurencē Anna Orlova izcīnīja augsto 9. vietu, Evija Šulce 16. vietu un tulīt pēc komandas biedrenes Iluta Gaile ierindojās 17. pozīcijā.
Divvietīgo ekipāžu konkurencē Latviju pārstāvēja divas ekipāžas – Aivis Švāns/Roberts Suharevs, kuri izcīnīja 11. vietu un tūlīt pēc viņiem rezultātu tabulā ar 12. pozīcijā ierindojās divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Dairis Leksis.


1998. gada Ziemas olimpiskās spēles Nagano, Japānā

Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēa Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja desmit atlēti. Trīs vīri – Mārtiņš Rubenis, Guntis Rēķins un Sandris Bērziņš. Savās debijas Olimpiskājās spēlēs Mārtiņš Rubenis izcīnija 14. vietu, Guntis Rēķis 17. vietu, savukārt Sandris Bērziņš ierindojās 25. pozīcijā.
Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēja trīs atlētes – Anna Orlova, kura izcīnīja 13. vietu, Iluta Gaile, kas ierindojās tur pat aiz savas komandas biedrenes 14. vietā, savukārt Jurita Šnitko izcīnija 22. vietu savā olimpiskajā debijā.
Divvietīgo ekipāžu vidū Roberts Suharevs/Dairis Leksis izcīnīja 13. vietu, bet otra Latvijas divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Māris Lēģeris ierindojās 17. vietā.

2002. gada Ziemas olimpiskās spēles Saltleiksitijā, ASV

Latvijas nāciju kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – trīs vīri, trīs dāmas un viena divvietīgā vīru ekipāža. Vīru konkurencē cīnijās Guntis Rēķis, kurš izcīnija 29. vietu, Nauris Skraustiņš, kas ierindojās 22. pozīcijā un Mārtiņš Rubenis, kurš trešājā braucienā pieļāva kļūdu un nefinišēja.
Dāmu konkurencē Latviju pārstāvēja Maija Tīruma, kas savā olipmiskajā debijā izcīnija 18.vietu, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 9.vietā, savukārt Iluta Gaile izcīnija 10. pozīciju.
Divvietīgā ekipāža Ivars Deinis/Sandris Bērziņš, kas bija vienīgā Latvijas nācijas ekipāža Saltleiksitijas Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnija 10. vietu.


2006. gada Ziemas olimpiskās spēles Turīnā, Itālijā

Turīnas Olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – Mārtiņš Rubenis, kurš izcīnija bronzas medaļu, kas bija pirmā medaļa Olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, Guntis Rēķis, kas ierindojās 21. vietā četru braucienu summā un Kaspars Dumpis, kas savā olimpiskajā debijā izcīnija 17. vietu.
Savukārt, dāmu konkurencē pieredzējusī Anna Orlova ieņēma 7. pozīciju, debitante Aiva Aparjode 18. vietu un Maija Tīruma, kurai šīs bija jau otrās Olimpiskās spēles ierindojās 17. vietā četru braucienu summā.
Divvnieku ekipāža Andris Šics/Juris Šics ar debiju un labu pieteikumu Vankūveras Olimpiskajām spēlēm izcīnija augsto septīto vietu.

 

2010. gada Ziemas Olimpiskās spēles Vankūverā, Kanādā

Vankūveras Olimpiskajās spēlēs Latvijai vēl viena medaļa – sudrabs, kuru izcīnija divvietīgā ekipāža Andris Šics/Juris Šics, bet debitanti Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš savā Olimpiskajā debijā divu braucienu summā ierindojās 12. vietā.
Savukārt sievietes – Maija Tīruma ieņēma augsto 9. vietu, debitante Agnese Koklača 24. pozīcīju, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 13. vietā.
Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēs Mārtiņš Rubenis Vankūverā uzrādīja 11. labāko laiku, savukārt pieredzējušais Guntis Rēķis ierindojās 26. vietā, bet debitants Inārs Kivlenieks ieņēma 18. vietu četru braucienu summā.


2014. gada Ziemas Olimpiskās spēles Sočos, Krievijā

2014. gada Soču Olimpiskās spēles Latvijai raženas – divas olimpiskās bronzas medaļas!
Brāļi Andris un Juriš Šici pierāda savu meisterību arī Sošu olimpiskajā trasē un izcīna vietu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Savukārt komandu sacensībās, kas tika realizētas Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi Latvijas komandai bronza. Komandas sastāvā bija Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis un Andris Šics/Juris Šics.
Indiviuālajās sacensībās sievietēm Elīza Cauce toreiz Tīruma savā Olimpiskajā debijā izcīnija 12. vietu, savukārt Ulla Zirne, kurai arī šīs bijas debijas sacensības ierindojās 18. vietā.
Vīru konkurencē Inārs Kivlenieks izcīnīja 16. vietu, pieredzējušais Mārtiņš Rubenis 10. vietu, savukārt debitants Kristaps Mauriņš izcīnīja 21. pozīciju četru braucienu summā.

 

Medaļas Ziemas Olimpiskajās spēlēs

1980. gads Ziemas Olimpiskās spēlēs - Leikpleisida, ASV

  • Vera Zozuļa - Zelts
  • Ingrīda Amantova - Bronza

2006. gads Ziemas Olimpiskās spēles - Turīna, Itālija

  • Mārtiņš Rubenis - Bronza

2010. gada Ziemas Olimpiskās spēles - Vankūvera, Kanāda

  • Andris Šics/ Juris Šics - Sudrabs

2014. gada  Ziemas Olimpiskās spēles - Soči, Krievija

  • Andris Šics/ Juris Šics - Bronza
  • Komandu stafete - Elīza Cauce, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics - Bronza

 

Vasaras kamana - Taifūns (1978. - 1980. g.)

Vasaras kamana - Glavsportprom (1982. - 1986. g.)

Divvietīgās kamanas ziemas (1994. - 1996. g.)

Junioru ziemas kamanas - Fiberglass (2004. - 2008. g.)

Ziemas kamanas - Fiberglass (2007. - 2010. g.)

Atbalstītāji »

Visi atbalstītāji