LATVIJAS KAMANIŅU SPORTA FEDERĀCIJA
Sporta vēsture
|
Kamaniņu sportu šodien redzam kā vienu no ātrākajiem, tehniskākajiem, un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā ar 50 gadu ilgām tradīcijām. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši zelta, sudraba un bronzas medaļas Pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī Olimpiskajās spēlēs. Viņu vidū ir olimpiskā čempione Vera Zozuļa, olimpiskie vicečempioni un bronzas medaļnieki Andris un Juris Šici, olimpisko bronzas godalgu ieguvēji Ingrīda Amantova un Mārtiņš Rubenis, kā arī Elīza Cauce, kura kopā ar brāļiem Šiciem un M. Rubeni izcīnīja bronzu komandu stafetē 2014. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Jauno talantu vidū izceļami I Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu medaļnieki Riks Kristens Rozītis un Ulla Zirne, kā arī II Jaunatnes Ziemas Olimpisko spēļu čempions Kristers Aparjods. |
||||||||||
Kā sporta veids tas radies salīdzinoši nesen – 19 gs. beigās Alpu kalnu valstīs. Agrāk kamanas bija pārvietošanās līdzeklis, kas cilvēkiem palīdzēja mērot lielus attālumus un šķērsot kalnu masīvus, tādā veidā attīstot tirdzniecību. Braukšana kamanās bija ikdienas darbs, taču ar laiku kļuva par sacensību - kurš ātrāk vai tālāk aizbrauks. Lai pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka izgudroja daudz un dažādu rodeļu veidu: Alpu, Davosas, Tiroles un Vordenburgas (vārds rodelis nāk no vācu valodas – rennrodeln – renes braukšana).Katrs izcēlās ar savu specifiku, tādējādi attīstot arī bobsleju un skeletonu. 1882. gadā Davosā notika pirmās Nacionālās, bet 1883. gadā pirmās internacionālās rodeļsacensības. 1889. gadā Vācijā tika izveidotas pirmās sporta kamanas. Deviņdesmitajos gados tika nodibināti pirmie sporta klubi vairākās valstīs un sākās nacionālo komandu sacensības un valstu čempionāti (pirmais Eiropas čempionāts notika 1914. gadā, bet pasaules čempionāts 1951. gadā). 1957. gadā tika nodibināta Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija – FIL, kura sevī apvienoja 13 valstu kamaniņu sporta federācijas. |
|||||||||||
|
|||||||||||
Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, it īpaši Eiropā, arī Latvijā 1887.gadā Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu tika uzcelta pirmā kamaniņu trase Baltijā. 1910. gadā Rīgā, Āgenskalna priedēs līdzās Kristapa ielai, toreizējā Švarcmuižas mežā Āgenskalna strēlnieku biedrība izveidoja ledus trasi kamanām, bobslejam un skeletonam. Kā maksas trase tā ziemā darbojās līdz pat 1920. gadam. 1913. gadā Siguldā tiek uzbūvēta garākā bobsleja trase – 900m, kas, Pirmajam pasaules karam sākoties, pilnībā tika iznīcināta un pēc kara netiek atjaunota. 1964. gadā kamaniņu sports tiek iekļauts Insbrukas Ziemas Olimpiskajās spēlēs un jau pēc trīs gadiem, 1967. gadā Rīgas vagonu rūpnīcas inženieri – Uldis Bergmanis un Māris Ozols –, braucot ar paštaisītām kamanām, nokļūst Rīgas kinohronikas objektīvu redzeslokā, tādējādi pirmo reizi popularizējot kamaniņu sportu kinoskatītāju vidū. 1968. gada 25. janvārī pirmajā un garākajā trasē Baltijā (630m) “Cīrulīšos” Cēsīs notiek pirmās neoficiālās sacensības, kurās piedalās gandrīz visi sabiedriskie trases celtnieki no Rīgas gaļas konservu kombināta, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas, auto un elektrorūpnīcas “Pribor”, bet pārējie – tiesnešu lomās. Jau pēc nedēļas, 1968. gada 31. janvārī tiek nodibināta kamaniņu – bobsleja sporta federācija. Savukārt, 20. februārī “Cīrulīšu” trasi pieņem speciāla komisija un jau nākamajā dienā tiek aizvadītas 1. Republikas sacensības. Kamaniņu sportam iegūstot popularitāti, 1970. gadā tiek izveidota trase Ogrē. Pēc septiņiem gadiem, 1977. gada 1. septembrī tiek atvērta kamaniņu sporta nodaļa Murjāņu sporta internātskolā un jau nākamajā gadā pēc Rolanda Upatnieka iniciatīvas un projekta, Ēvalda Vēveļa vadībā tiek uzbūvēta koka kamaniņu trase. Par labu Latvijas betona kamaniņu trases būvniecības vietai 1980. gadā tiek izvēlēta Sigulda un jau 1986. gadā tiek uzcelta Siguldas Bobsleja un kamaniņu trase. Pēc kamaniņu sporta trenera Valda Tilika idejām tika veidotas kamaniņu trases virāžas un taisnes. Trases siles konstrukcijas veidoja bijušās Dienvidslāvijas uzņēmums “Graming”. Mūsdienu “Elektrum Olimpiskā sporta centra” teritorijā sporta klubs BSB “Darba rezerves” uzbūvē mākslīgo starta estakādi, kas sportistu vidū tika saukta par “Hipodromu”. 1989. gada 28. aprīlī tika aizvadīta Latvijas Republikas Kamaniņu sporta federācijas konference (KSF), kurā tika apstiprināti KSF statūti un 1991. gada 21. maijā tā pievienojās Starptautiskajai kamaniņu sporta federācijai (FIL). 2009. gadā Siguldas Bobsleja trases teritorijā tika uzbūvēta moderna starta estakāde kamanām, bobslejam un skeletonam.
Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidenti: Jānis Vanags, Leonards Misāns, Atis Sausnītis, Einars Fogelis, Dainis Bremze, Atis Strenga. Ģenerālsekretāri: Ojārs Rībens, Edvīns Ķimenis, Bonifācijs Urtāns, Vineta Saknīte – Kesele, Dace Gods – Romanovska. Galvenie tiesneši: Jānis Jēkabsons, Silvija Gogule, Andris Sīlis,Valdis Ķuzis, Normunds Grava. Ārsti: Laimonis Ejubs, Gaida Irbīte, Guntis Liepiņš, Zane Krūze. Mehāniķi: Valdis Ķuzis, Jānis Liepa, Sandris Bērziņš, Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks. |
|||||||||||
Latvija Ziemas olimpiskajās spēlēs
1976. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Innsbrukā, Austrijā Pirmajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs no Latvijas teritorijas zem PSRS karoga startē Vera Zozuļa, kura izcīna 9. vietu. Aigars Kriķis izcīna 13. vietu, Dainis Bremze ierindojas 8. vietā. Savukārt divvietīgās ekipāžas Dainis Bremze/Aigars Kriķis izcīna 8. vietu, bet Rolands Upatnieks/Valdis Ķuzis ierindojas 9. vietā.
1980. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā, ASV Latvietes PSRS izcīna divas medaļas - Vera Zozuļa no savām otrajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm mājās pārved zelta medaļu, savukārt Ingrīda Amantova bronzas godalgu, bet Astra Rībena ierindojas 8. vietā. Dainis Bremze vienvietīgajās kamanās nefinišē, bet divvietīgajā ekipāžā kopā ar Aigaru Kriķi izcīna 10. vietu.
1984. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Sarajevā, Dienvidslāvijā Šajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs piedalās un 4. vietu izcīna Ingrīda Amantova, aiz sevis 5. pozīcijā atstājot Veru Zozuļu. Savukārt divvietīgā ekipāža Juris Eisaks/Einārs Veikša izcīna 7. vietu. 1992. gada Ziemas olimpiskās spēles Albertvillā, Francijā Pirmās Ziemas Olimpiskās spēles, kurās atlēti startē zem Latvijas valsts karoga. Savu debiju Ziemas olimpiskajās spēlēs sieviešu konkurencē aizvadīja Anna Orlova, kura izcīnīja 11. vietu, Evija Šulce, kas ierindojās 14. pozīcijā un tūlīt pēc viņas rezultātu tabulā ar 15. vietu pirmajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas ieņēma Iluta Gaile. Savukārt vīru konkurencē Latviju pārstāvēja viens atlēts – Agris Elerts, kas izcīnīja 13. vietu. Divvietīgā ekipāža Aivars Polis/Roberts Suharevs ierindojās 11. pozīcijā.
1994. gada Ziemas olimpiskās spēles Lillehammerā, Norvēģijā Latvijas izlases valstsvienību kamaniņu sportā Lillehammeres Ziemas Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja deviņi atlēti. Vīru konkurencē – Agris Elerts, kas izcīnīja 18. vietu un Juris Vovčoks, kurš ierindojās 21. pozīcijā četru braucienu summā. Savukārt sieviešu konkurencē Anna Orlova izcīnīja augsto 9. vietu, Evija Šulce 16. vietu un tūlīt pēc komandas biedrenes Iluta Gaile ierindojās 17. pozīcijā. Divvietīgo ekipāžu konkurencē Latviju pārstāvēja divas ekipāžas – Aivis Švāns/Roberts Suharevs, kuri izcīnīja 11. vietu un tūlīt pēc viņiem rezultātu tabulā ar 12. pozīciju ierindojās divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Dairis Leksis. 1998. gada Ziemas olimpiskās spēles Nagano, Japānā Nagano Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja desmit atlēti. Savās debijas Olimpiskajās spēlēs Mārtiņš Rubenis izcīnīja 14. vietu, Guntis Rēķis 17. vietu, savukārt Sandris Bērziņš ierindojās 25. pozīcijā. Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēja Anna Orlova, kura izcīnīja 13. vietu, Iluta Gaile, kas ierindojās aiz savas komandas biedrenes 14. vietā, savukārt Jurita Šnitko savā Olimpiskajā debijā izcīnīja 22. vietu. Divvietīgo ekipāžu vidū Roberts Suharevs/Dairis Leksis izcīnīja 13. vietu, bet otra Latvijas divvietīgā ekipāža Juris Vovčoks/Māris Lēģeris ierindojās 17. vietā.
2002. gada Ziemas olimpiskās spēles Saltleiksitijā, ASV Latvijas nāciju kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – trīs vīri, trīs dāmas un viena divvietīgā ekipāža. Vīru konkurencē cīnījās Guntis Rēķis, kurš ierindojās 29. pozīcijā, Nauris Skraustiņš, kas izcīnija 22. vietu un Mārtiņš Rubenis, kurš trešajā braucienā pieļāva kļūdu un nefinišēja. Dāmu konkurencē Latviju pārstāvēja Maija Tīruma, kas savā olimpiskajā debijā izcīnīja 18. vietu, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 9. vietā, savukārt Iluta Gaile izcīnīja 10. vietu. Divvietīgā ekipāža Ivars Deinis/Sandris Bērziņš, kas bija vienīgā Latvijas nācijas ekipāža Saltleiksitijas Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja 10. vietu. 2006. gada Ziemas olimpiskās spēles Turīnā, Itālijā Turīnas Olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja astoņi atlēti – Mārtiņš Rubenis, kurš izcīnīja bronzas medaļu, kas bija pirmā medaļa Olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, Guntis Rēķis, kas ierindojās 21. vietā četru braucienu summā un Kaspars Dumpis, kas savā olimpiskajā debijā izcīnīja 17. vietu. Savukārt dāmu konkurencē pieredzējusī Anna Orlova ieņēma 7. pozīciju, debitante Aiva Aparjode 18. vietu un Maija Tīruma, kurai šīs bija jau otrās Olimpiskās spēles četru braucienu summā ierindojās 17. vietā. Divvietīgā ekipāža Andris Šics/Juris Šics ar debiju un labu pieteikumu Vankūveras Olimpiskajām spēlēm izcīnīja augsto 7. vietu.
2010. gada Ziemas olimpiskās spēles Vankūverā, Kanādā Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijai vēl viena medaļa – sudrabs, kuru izcīnīja divvietīgā ekipāža Andris Šics/Juris Šics, bet debitanti Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš savā Olimpiskajā debijā divu braucienu summā ierindojās 12. vietā. Savukārt sievietes – Maija Tīruma ieņēma augsto 9. vietu, debitante Agnese Koklača 24. pozīciju, bet pieredzējusī Anna Orlova ierindojās 13. vietā. Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Mārtiņš Rubenis Vankūverā uzrādīja 11. labāko laiku, savukārt pieredzējušais Guntis Rēķis ierindojās 26. vietā, bet debitants Inārs Kivlenieks četru braucienu summā izcīnīja 18. vietu.
2014. gada Ziemas olimpiskās spēles Sočos, Krievijā 2014. gada Soču Ziemas olimpiskās spēles Latvijai raženas – divas olimpiskās bronzas medaļas! Brāļi Andris un Juris Šici pierāda savu meistarību arī Soču olimpiskajā trasē un izcīna vietu uz goda pjedestāla trešā pakāpiena, bet otrā Latvijas ekipāža Oskars Gudramovičs/ Pēteris Kalniņš izcīna 10. vietu. Savukārt komandu sacensībās, kas tika realizētas Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi, Latvijas komandai bronza. Komandas sastāvā bija Elīza Cauce (Tīruma), Mārtiņš Rubenis un ekipāža Andris Šics/Juris Šics. Individuālajās sacensībās sievietēm Elīza Cauce toreiz Tīruma savā Olimpiskajā debijā izcīnīja 12. vietu, savukārt Ulla Zirne, kurai arī šīs bija debijas sacensības ierindojās 18. vietā. Vīru konkurencē Inārs Kivlenieks izcīnīja 16. vietu, pieredzējušais Mārtiņš Rubenis 10. vietu, bet debitants Kristaps Mauriņš četru braucienu summā ierindojās 21. pozīcijā.
2018. gada Ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā, Dienvidkorejā 2018. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas valsti kamaniņu sportā pārstāvēja pilna komanda, kas ir trīs sievietes, trīs vīrieši un divas divvietīgās ekipāžas. Sieviešu konkurencē debitē Kendija Aparode, ierindojoties 22. vietā, savās otrajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs savu labāko sniegumu parāda Ulla Zirne, izcīnot 12. pozīciju, taču Olimpiete Elīza Cauce ierindojās 16. vietā. Vīru konkurencē pieredzējušai Inārs Kivlenieks izcīna 20. vietu, savukārt debitanti Artūrs Dārznieks 24. vietu un Kristers Aparjods 11. vietu. Divvietīgo ekipāžu savstarpējā cīņā pieredzējušie trīs Olimpisko spēļu medaļas īpašnieki Andris Šics/ Juris Šics Phjončhanā izcīna 6. vietu, savukārt Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš ierindojās 14. pozīcijā. Komandu stafetē Latviju pārstāvēja Ulla Zirne, Kristers Aparjods un divvietīgā ekipāža Andris Šics/ Juris Šics 13 komandu konkurencē izcīnot augsto 6. vietu. 2022. gada Ziemas olimpiskās spēles Pekinā, Ķīnā 2022. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas Nacionālā kamaniņu sporta komanda piedalījās pilnā sastāvā, proti, trīs sievietes, trīs vīrieši un divas divvietīgās ekipāžas. Sieviešu konkurencē savu olimpisko debiju aizvadīja Elīna Ieva Vītola, izcīnot 18. vietu. Kendijai Aparjodei izcīnīta 11. vieta, bet Elīzai Tīrumai septītā vieta. Vīriešu konkurencē augsto piekto vietu izcīnīja Kristers Aparjods. Debitantam Gintam Bērziņam augstā septītā vieta. Savukārt Artūram Dārzniekam - 18. vieta. Divvietīgo ekipāžu konkurencē tūlīt aiz goda pjedestāla, ceturtajā vietā debitanti Mārtiņš Bots/Roberts Plūme. Savukārt piektajā vietā Andris Šics/Juris Šics. Komandus tafetē Elīza Tīruma kopā ar Kristeru Aparjodu un Mārtiņu Botu/Robertu Plūmi Latvijai izcīna otro olimpisko bronzu.
Medaļas Ziemas olimpiskajās spēlēs 1980. gads Ziemas olimpiskās spēlēs - Leikpleisida, ASV
2006. gads Ziemas olimpiskās spēles - Turīna, Itālija
2010. gada Ziemas olimpiskās spēles - Vankūvera, Kanāda Andris Šics/ Juris Šics - Sudrabs 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles - Soči, Krievija
2022. gada Ziemas olimpiskās spēles - Pekina, Ķīna
Jaunatnes Ziemas olimpiskās spēles 2012. gada I Jaunatnes Ziemas olimpiskās spēles - Innsbruka, Austrija
2016. gada II Ziemas olimpiskās spēles - Lillehammere, Norvēģija
2020. gada III Jaunatnes Ziemas olimpiskās spēles - Sanktmorica, Šveice
2024. gada IV Jaunatnes Ziemas olimpiskās spēles - Gangvona, Dienvidkoreja
|
|||||||||||
|
Vasaras kamana - Taifūns (1978. - 1980. g.) |
||||||||||
|
Vasaras kamana - Glavsportprom (1982. - 1986. g.) |
||||||||||
|
Divvietīgās kamanas ziemas (1994. - 1996. g.) |
||||||||||
|
Junioru ziemas kamanas - Fiberglass (2004. - 2008. g.) |
||||||||||
|
Ziemas kamanas - Fiberglass (2007. - 2010. g.) |
||||||||||
Jaunākie raksti »
» Latvijas izlase uzsāk jauno sezonu ar apņēmību un augstiem mērķiem
» Noskaidroti ātrākie sportisti starta rāvienā
» “Prezidenta kauss” Siguldā – noskaidrosim ātrākos sportistus starta rāvienā!
» Latvijas kamaniņu izlasi papildina vācu trenera pieredze: Jans Eihorns pievienojas komandai
» Lūdzam atsaukties visus kamaniņu sporta tiesnešus ar starptautisko licenci
