Latvijas kamaniņu izlase iezīmē kursu uz Kortīnu 2026: rekordlīmeņa forma, tehnoloģiju evolūcija un skaidrs mērķis — olimpiskā virsotne

Latvijas Kamaniņu sporta federācija pirmdien, 10. novembrī, aizvadīja pirmssezonas preses konferenci, kurā tika iezīmēta izlases gatavība jaunajai sezonai – olimpiskajai sezonai, kas noslēgsies ar XXV Ziemas olimpiskajām spēlēm Kortīnā d’Ampeco. Latvijas komanda startēs piecpadsmit sportistu sastāvā, un šogad kamaniņu sporta kalendārs ir īpaši intensīvs – deviņi Pasaules kausa posmi, no kuriem viens, tradicionāli Siguldā, būs arī olimpiskās kvalifikācijas posms. Komanda šo ciklu sāk ar pārliecību, ka sasniegusi pēdējo gadu augstāko fizisko un tehnisko sagatavotību, apliecinot, ka Latvijas kamaniņu sporta sistēma ir nobriedusi nākamajam lielajam solim.

Federācijas prezidents Klāvs Vasks uzsvēra, ka šī ir četrgades nozīmīgākā sezona: “Mērķi, ņemot vērā visu sagatavošanās ciklu kopš Pekinas olimpiskajām spēlēm, ir augstākie. Vairāki atlēti ir savā labākajā formā. Plāns ir kvalificēties Milānas–Kortīnas olimpiskajām spēlēm ar trim vīriešu un trim sieviešu vieniniekiem, divām vīriešu divnieku ekipāžām un, visticamāk, vienu sieviešu divnieku ekipāžu.” Vasks atzina, ka šī gada sagatavošanās posmā komanda spējusi strādāt mērķtiecīgāk nekā iepriekš, pateicoties gan papildu valsts atbalstam, gan ciešajai sadarbībai ar Rīgas Tehnisko universitāti, kas ļāvusi pilnveidot aprīkojumu un tehnisko nodrošinājumu.

Latvijas izlasē šosezon iekļauti spēcīgākie un pieredzējušākie sportisti, kā arī jaunā paaudze, kas jau pierādījusi sevi starptautiskajā līmenī.

• Vīriešu vieninieki: Kristers Aparjods, Gints Bērziņš, Kaspars Rinks.
• Sieviešu vieninieki: Kendija Aparjode, Elīna Ieva Vītola, Zane Kaluma, Margita Sirsniņa.
• Vīriešu divnieki: Mārtiņš Bots / Roberts Plūme, Lūkass Krasts / Eduards Ševics-Mikeļševics.
• Sieviešu divnieki: Marta Robežniece / Kitija Bogdanova, Anda Upīte / Madara Pavlova.

Izlases menedžeris un treneris Daniels Fogelis savā uzrunā akcentēja, ka komanda nekad nav bijusi tik spēcīga fiziskajos rādītājos: “Attieksme visiem ir nopietna, un mērķis sportistiem ir viens — olimpiskās spēles. Fiziskie testi pierādīja, ka sportistu sagatavotība ir rekordaugstā līmenī.” Viņš uzsvēra, ka izlase jau tuvākajās nedēļās dosies uz treniņnometni Īglsas trasē Austrijā, pēc tam uz Oberhofu, kur notiks Eiropas čempionāts, un uzsvēra — olimpiskajā sezonā katra simtdaļa trasē nozīmē ļoti daudz, tāpēc tiek strādāts ar maksimālu precizitāti.

Izlases līderis Kristers Aparjods, kuram šī būs jau trešā olimpiskā sezona, atzina: “Laiks skrien vēja spārniem, bet esmu gatavs. Olimpiskā sezona pievieno atbildību – to noteikti jūt uz pleciem.” Viņš uzsvēra, ka šovasar atgriezies pie iepriekš pārbaudītas treniņu metodikas un, mainot fiziskās sagatavotības speciālistu, izdevies būtiski uzlabot formu. Savukārt Kendija Aparjode, kura arī piedalījās preses konferencē, pauda pozitīvu noskaņojumu un pārliecību par savu progresu: “Man ir labākie starta laiki pēdējo piecu gadu laikā. Šosezon jūtu, ka esmu uz pareizā ceļa.”

Īpaši uzteikts tika arī komandas progress tehniskajā ziņā. Treneris un mehāniķis Mārtiņš Rubenis norādīja, ka Latvijas izlase šogad turpina “evolūciju, ne revolūciju”: “Mēs netaisām apvērsumus tehnikā, mēs slīpējam nianses, jo tieši tās sekunžu tūkstošdaļas izšķir medaļas. Šogad esam izstrādājuši sešus jaunus aptecējumu modeļus un vairāk nekā desmit jaunu slieču komplektu. Darbs notiek nepārtraukti.” Rubenis uzsvēra, ka, pateicoties vācu speciālista Jana Eihorna iesaistei, komanda varējusi izmantot vēja tuneli Drēzdenē un veikt aerodinamiskos testus, kas iepriekš nebija iespējams. “Tas ir solis uz priekšu visai mūsu sistēmai,” viņš teica.

Divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, atgriezušies no treniņnometnes Kortīnā d’Ampeco, atzina, ka trase ir tehniski sarežģīta, bet patīkama, un viņi uz to raugās ar pārliecību: “Kortīnas trase ir atšķirīga no pārējām – tai ir viļņveidīga ieskriešanās, viena virāža pret kalnu un divas lejā. Mums vēl palikušas dažas vietas, kas jāatšifrē, bet jūtam, ka atrodam īsto ritmu,” stāstīja Bots. Plūme papildināja: “Šovasar fiziskajā sagatavotībā esam savā labākajā formā visā četrgadē. Katras sacensības sāksim ar pārliecību un mērķi – darīt savu darbu maksimāli labi.”

Treniņnometnes laikā Kortīnā sportisti atzina, ka pati trase ir kvalitatīva un labi izbraucama, taču būvdarbi apkārt trasē vēl turpinās. “Kad izej ārā no trases, visur apkārt dubļi un būvtehnika. Strādāt viņi strādā, bet izskatās, ka trīs mēnešos visu sakārtot būs grūti,” atzina Kendija Aparjode. Tomēr vispārējā noskaņa komandā ir pozitīva, un treniņnometne Itālijā devusi daudz vērtīgu atziņu, kas noderēs sezonas sākumā.

Līdzās sportiskajām tēmām preses konferencē būtisku uzmanību piesaistīja arī jautājums par Krievijas sportistu iespējamo dalību Pasaules kausa posmos un to ietekmi uz Siguldas posma norisi. Sporta arbitrāžas tiesas lēmums ļaut Krievijas sportistiem startēt neitrālā statusā var ietekmēt Latvijas posmu, jo valsts likumdošana šādu piedalīšanos nepieļauj. “Lielākais spiediens šobrīd ir uz Latviju, jo mēs esam vienīgie, kas skaidri pateikuši – ne,” uzsvēra Klāvs Vasks. “Siguldas posms mums ir kritiski svarīgs, tāpēc kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju meklējam risinājumu, kā šo posmu noturēt kalendārā.” IZM Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs piebilda, ka šonedēļ notiks darba sanāksme, lai rastu juridisku un organizatorisku risinājumu: “Siguldas posms ir nozīmīgs ne tikai sportiski, bet arī valstiski.”

Sezonas atklāšana gaidāma 2. decembrī Īglsas trasē Austrijā, kam sekos divi posmi ASV – Pārksitijā un Leikplesidā, bet 2.–4. janvārī 2026. gadā sportisti atgriezīsies mājās Siguldā, kur notiks olimpiskās kvalifikācijas noslēgums. Janvārī paredzētas sacensības Vinterbergā, Oberhofā (Eiropas čempionāts) un Kēnigszē, savukārt 7.–12. februārī sportistus gaida lielākais pārbaudījums — XXV Ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d’Ampeco. Pēc olimpiskajām spēlēm Pasaules kausa sezona tiks noslēgta ar fināla posmiem Sanktmoricā un Altenbergā.

Latvijas kamaniņu sporta komanda stājas šajā sezonā ar apvienotu spēku – pieredzi, zinātnisku pieeju, neatlaidību un ticību savam darbam. Kā sacīja Klāvs Vasks, “Latvijas kamaniņu sporta piramīda darbojas — no jaunajiem līdz izlasei, viss elpo vienā ritmā.”

Gatis Rozenfelds

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas komunikācijas vadītājs

“Šī preses konference lieliski parādīja mūsu komandas identitāti – profesionālu, vienotu un gatavu izaicinājumiem. Latvijas kamaniņu sportā valda sajūta, ka tuvojas kaut kas liels – ne tikai sportiski, bet arī emocionāli. Tas, ko šobrīd redzam, ir četrgades darba kulminācija – cilvēki, kas tic viens otram un kam ir viens mērķis. Kortīnas virzienā mēs ejam ar pārliecību, ka Latvija atkal būs redzama uz olimpiskās skatuves.”

Latvijas Kamaniņu sporta federācija turpina mērķtiecīgi attīstīt kamaniņu sportu valstī, nodrošinot izlašu sagatavošanu, jauno sportistu piesaisti un starptautisku sacensību organizēšanu ciešā sadarbībā ar Siguldas trasi, Rīgas Tehnisko universitāti un starptautiskajiem partneriem. Šī sistēma veido platformu nākamajai sportistu paaudzei un nodrošina, ka kamaniņu sports Latvijā paliek ne tikai tradīcija, bet arī attīstības virziens un valsts lepnums.

Foto: Aleksejs Belokopitovs