Sentēvu metodes nepalīdzēs pietuvināties pasaules labākajiem kamaniņu braucējiem

Attīstoties tehnoloģijām, arī kamaniņu sportā arvien svarīgāks kļūst sportistu tehniskais aprīkojums. Tā attīstībai nepieciešamais finansējums arvien pieaug un spēlē būtisku lomu, lai piedalītos cīņā par medaļām arī 2018. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) pagājušajā nedēļā atbalstīja tehniskā atbalsta programmu un lēma, ka visi “renes” sporta veidi - kamaniņu sports, bobslejs un skeletons – ir atzīstami par prioritāri atbalstāmiem, un tiem ir vislielākās izredzes izcīnīt godalgas XXII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas 2018. gada februārī norisināsies Dienvidkorejā. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs ir norādījis, ka jautājumu par finansējuma piešķiršanu valdībā skatīs jau aprīlī. Tehniskā atbalsta programma būtu ievērojams atbalsts mērķu realizēšanā, it īpaši kamaniņu sportā, kur ir daudz jāstrādā ne tikai fiziski, bet arī pilnveidojot tehnisko aprīkojumu, tādēļ ir ļoti labi, ka Latvijas Olimpiskā komiteja, LNSP un IZM šādu federāciju iniciatīvu atbalsta.

Četru gadu olimpiskais cikls pirms 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Dienvidkorejā, Phjončhanā, ir izgājis finiša taisnē un noslēgsies jau pēc desmit mēnešiem. Laika gatavoties un veikt eksperimentus vairs nav daudz, taču, lai spētu pārliecinoši cīnīties ar citām pasaules labākajām kamaniņu sporta lielvalstīm, ir nepieciešami uzlabojumi sportistu tehnikas sagatavošanas un apstrādes procesā. Joprojām esam jaunu slieču materiālu meklējumos, kas labi slīd atšķirīgos laika apstākļos un dažādās ledus kvalitātēs. Finansējums un tehniskais atbalsts nepieciešams, lai varētu rast jaunus, iespējams, vēl nebijušus tehniskus risinājumus, kas pietuvinātu mūs pasaulē ātrākajiem kamaniņu braucējiem.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga komentē, ka iepriekšējo Olimpisko spēļu sasniegumi neļauj atslābt. “Mums pēdējās trīs Olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas medaļas. Tas gan negarantē, ka viņas būs arī nākamreiz, taču sezonas otrā puse ir pierādījusi, ka, neskatoties uz to, ka citām valstīm ir daudz lielākas iespējas tehniski attīstīt kamanas un kamanu konstrukcijas, mēs esam turpat pie labākajiem. Mums ir skaidri plāni pēc treniņiem un sacensībām olimpiskajā Phjončhanas trasē, un mēs esam izdomājuši, ko gribam realizēt. Ir ļoti labi, ka par šādu programmu runā un tas mums, kā arī citām federācijām būtu ļoti liels atspaids. Ceram atrast arī kādu kompāniju, kas mums varētu palīdzēt slieču apstrādē, lai varētu visu izdarīt tuvu maksimumam."

2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Rubenis, kurš šobrīd ir arī viens no izlases tehniķiem, atzīst, ka tehnika ir tā, ko varam vēl krietni uzlabot. “Kamanās joprojām ir pilnīga visatļautība materiālu izvēlē attiecībā uz slieču materiāla izvēli un apstrādi, līdz ar to visas jaunākās tehnoloģijas, kas pieejamas metāla apstrādei, ir liekamas lietā, un muļķīgi cerēt, ka mēs tikai ar sentēvu metodēm vien brauksim pa priekšu pārējiem, kuri šīs tehnoloģijas izmanto. Šī iemesla dēļ krietna daļa līdzekļu nākamajam gadam ir ieplānoti pētījumiem un eksperimentiem, kā arī, iespējams, speciāla slieču apstrādes procesa radīšanai. Mēs šobrīd esam materiāla un procesa meklējumos, lai mūsu slieces būtu konkurētspējīgākas.”