LOK un LSFP piedāvā risinājumus sporta nozares finansēšanai pēc Finanšu ministrijas jaunās nodokļu reformas

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) vērš uzmanību uz Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu reformas piedāvājumu, kur cita starpā ir paredzētas būtiskas izmaiņas attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Plānotās nodokļu izmaiņas nākotnē var novest pie būtiska uzņēmēju motivācijas un ziedojuma apjoma samazinājuma.

Šobrīd valsts finansējums sabiedriskā labuma organizācijām, tai skaitā sporta nozarei tiešā veidā ir nepietiekams, un būtiska daļa finansējuma tiek gūta tieši no uzņēmumu, t.sk.valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem. Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredzētā nodokļu atlaide ir motivējusi uzņēmumus un uzņēmējus atbalstīt to nozaru attīstību, kurām valsts nesniedz pietiekamu atbalstu. Taču plānotās izmaiņas UIN piemērošanas regulējumā attiecībā uz veiktajiem ziedojumiem var novest pie būtiskas uzņēmēju motivācijas un ziedojumu apjoma samazinājuma, kas radīs apdraudējumu sporta nozarei kopumā un dažādu sporta veidu pastāvēšanai un attīstībai, jo ziedojumu apmērs samazināsies vairākas reizes.

Lai izvairītos no šādām sekām, ir nepieciešams meklēt citus sporta nozares finansējuma avotus vai kompensējošos mehānismus.

Sporta organizācijas ir veikušas izpēti, aptaujas, kā arī aprēķinus, lai rastu situācijas risinājumus un iespējami samazinātu potenciālos zaudējumus, kas radīsies 2019.gadā un turpmākajos gados, ja tiks ieviestas šobrīd piedāvātās Finanšu ministrijas izmaiņas UIN regulējumā. Tādēļ LOK un LSFP sniedz vairākus iespējamos situācijas risinājuma variantus:

I. Līdzekļu novirzīšana no nodokļu vai citiem ieņēmumiem:

a. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas sagatavotais nodokļu reformas piedāvājums pamatā tiek balstīts tieši uz Igaunijas Republikas pieredzi un normatīvo regulējumu, LOK un LSFP ieskatā būtu jāvērtē Igaunijas Republikas nodokļu politika kopumā.
Igaunijā Azartspēļu nodokļa likums paredz precīzu iekasētā nodokļa apmēra sadalījumu dažādu nozaru un personu grupu atbalstam, t.sk. Olimpiskās sagatavošanās projektiem un citu sporta projektu atbalstam.
Ja nodokļu reformas ietvaros tiks paredzēts nepiemērot nodokļu atlaides ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, tad Finanšu ministrijai būtu jāpiedāvā risinājums, atbilstoši kuram, piemēram, daļa izložu un azartspēļu nodokļa tiktu novirzīta dažādu nozaru atbalstam, tai skaitā, sporta nozares atbalstam, lai kompensētu finansējumu, kas netiks saņemts no uzņēmumu ziedojumiem, kuru apjoms ievērojami samazināsies.

b. Kā iespējams kompensējošs mehānisms būtu apspriežama iespēja novirzīt sporta programmu un veselīga dzīvesveida attīstības nodrošināšanai, kādu konkrētu daļu no iekasētā akcīzes nodokļa, kas piemērots tabakas izstrādājumiem un/vai alkoholiskajiem dzērieniem.

c. Kā variantu ierosinām arī izvērtēt iespēju novirzīt visu vai daļu no VAS “Latvijas Loto” peļņas sporta attīstībai, izstrādājot atbilstošu peļņas sadales regulējumu.

d. Ar attiecīgu rīkojumu novirzīt sporta nozarei noteiktu daļu (piemēram, 10% no bruto peļņas), ko valstij dividenžu veidā izmaksā tādas valsts kapitālsabiedrības kā, piemēram, “Latvijas Valsts meži”, “Latvenergo” un “Latvijas Dzelzceļš” (iespējams, arī citas valstij 100% apmērā piederošas kapitālsabiedrības, kas sistemātiski strādā un prognozēti strādās ar peļņu).

II. Valsts finansējuma piešķiršana sporta nozarei – ja tiks liegta iespēja uzņēmumiem piemērot nodokļu atlaidi saistībā ar ziedojumiem, kas veikti sabiedriskā labuma organizācijām, vai arī netiks rasti citi alternatīvi risinājumi, LOK un LSFP ieskatā, plānojot 2018.gada un turpmāko gadu budžeta izlietojumu, būtu nepieciešams pārskatīt sporta finansēšanas politiku kopumā un attiecīgi palielināt valsts sniegtā finansējuma apmēru sporta nozarei, dubultojot dotācijas sporta federāciju un pasākumu, komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanas, augstas klases sasniegumu sporta, Paralimpiskā sporta un citās sporta budžeta apakšprogrammās.

Problēmas izpētes un apspriešanas gaitā tika pieminētas arī citas teorētiski iespējamās versijas, kā piemēram, ziedojuma apjoma vai dubultas summas izslēgšana no ar UIN apliekamās peļņas tās sadales gadījumā. Šāds nodokļu stimuls varētu vismaz kaut kā motivēt uzņēmumus atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas. Turklāt Igaunijas pieredze liecina, ka gadījumā, kad ar UIN ir apliekama tikai sadalītā peļņa, tas veicinājis peļņas pārlieku uzkrāšanos (kapitalizāciju), proti, uzņēmumi biežāk izlemj peļņu nesadalīt un UIN nemaksāt vispār, kas, savukārt, nav izdevīgi valstij.

LOK un LSFP, kā sporta vadošās organizācijas, savās gada kopsapulcēs iepriekš jau ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību šai problēmai, kas draud ar sporta finansējuma apjoma ievērojamu samazinājumu. Līdz ar to, LOK un LSFP aicina Finanšu ministriju izskatīt piedāvātos risinājuma variantus un meklēt iespējas kā nodrošināt sporta nozares ilglaicīgu un pastāvīgu finansēšanas modeli.

Informāciju sagatavoja:

Mārtiņš Mālmeisters
LOK preses sekretārs