Kamaniņu sports ceļā uz dzimumu vienlīdzību

Šonedēļ Šveices pilsētā Lozannā notiekošajā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valdes sanāksmē pieņemts lēmums 2020. gada Jaunatnes ziemas Olimpiskajās spēlēs pirmoreiz iekļaut sieviešu divnieku sacensības, nodrošinot pilnīgu dzimumu vienlīdzību kamaniņu sporta programmā.

Lēmums pieņemts ciešā sadarbībā ar Jaunatnes Olimpisko spēļu programmas komisiju, Starptautisko Kamaniņu sporta federāciju (FIL) un 2020. gada Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu organizatoriem. Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija informē, ka sieviešu divnieku iekļaušana programmā nekad nav bijusi izslēgta un nākotnē ļautu divnieku ekipāžām sacensties arī atsevišķā jauktajā stafetē. Arī citos ziemas sporta veidos ir pievienotas jaunas disciplīnas meitenēm 2020. gada Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu programmā, tādējādi nodrošinot visu laiku augstāko sieviešu sacensību skaitu ziemas sporta pasākumā.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga komentē, ka līdz ar šo lēmumu ir sagaidāmi dažādi jauni izaicinājumi, tomēr sieviešu divnieku ekipāžu pievienošana kamaniņu sporta programmai kopumā nāks tikai par labu: “SOK šobrīd ir uzstādījusi mērķi, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Ziemas sportā tas pagaidām vēl nav, un šī ir iniciatīva, lai mēs iekļautos šajā kustībā. Meitenes kādreiz ir mēģinājušas braukt divniekā, protams, tā nav viegla disciplīna, bet, ja nākotnē tiks attīstīta tehnika, tad nekas traks tur arī nav. Tas būs vēl viens medaļu komplekts, ko izcīnīt, un arī jauna motivācija, jo vienai disciplīnai reizēm ir ļoti grūti tikt klāt. Grūtāk būs treneriem un tehniskajam personālam, kā arī FIL tehniskajai komisijai, lai nodefinētu, kādām šīm sieviešu divnieku ekipāžu kamanām vajadzētu būt.”

FIL viceprezidents tehniskajos jautājumos mākslīgajā trasē Einars Fogelis atzīst, ka tehniskie jautājumi ir ļoti būtiski un jau tiek risināti: “Septembra vidū būs FIL kopējās komisijas un tehniskās komisijas ārkārtas sēde, kurā mēs runāsim par tiem tehniskajiem noteikumiem, kurus mums vajadzētu ieviest, lai padarītu divnieku ekipāžas sievietēm vieglāk pieejamas, maksimāli drošas un salīdzinoši īsā laikā apgūstamas. Tās ir pamatlietas, kas jau šobrīd ar mūsu ekspertiem tiek apspriestas, lai nākamgad nodrošinātu testa sacensības.” E. Fogelis arī atzīmē, ka oficiālas sacensības nākamajā sezonā vēl nav paredzētas, kā arī nākotnes vīzija vēl tiek ieskicēta: “Šobrīd mēs runājam tikai par 2020. gada Jaunatnes ziemas Olimpiskajām spēlēm, tas, kā būs tālāk, būs atkarīgs no startiem tur. Šobrīd ir ļoti nopietns darbs priekšā un tas prasīs papildus resursus gan Starptautiskajai Kamaniņu sporta federācijai, gan katrai nacionālajai federācijai atsevišķi, tomēr tā ir iespēja jaunajiem atlētiem pacīnīties par vēl vienu medaļu komplektu.”

Latvijas junioru izlases treneris Zintis Šaicāns par sieviešu divnieku ekipāžu iekļaušanu Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu programmā ir nedaudz skeptisks un atzīst, ka šāds lēmums prasīs jaunu pieeju arī trenera darbā: “Viennozīmīgi būs jāpievērš lielāka uzmanība meiteņu fiziskajai sagatavotībai. Īpaši attiecībā uz to divnieka meiteni, kas guļ augšā, jo tur jābūt spēcīgai meitenei. Šis lēmums ir diezgan interesants, jo manā skatījumā likt augšā četrpadsmit gadus vecu meiteni īstenībā ir ļoti riskanti. Ir nepieciešams daudz vairāk laika sagatavoties, ar meitenēm ir jāatrod pareizā pieeja, bet šobrīd sanāk tieši 2 pilnas sezonas, lai to izdarītu, tāpēc mani tas baida.”

Z. Šaicāns atklāj, ka treneru starpā jau ir notikušas pārrunas par to, kādi varētu būt iespējamie meiteņu salikumi, tomēr ar audzēkņiem nekas konkrēts nav apspriests: “Šobrīd varbūt arī meitenes piekristu un būtu gatavas realizēt to fizisko darbu un braukt, bet kas notiks trasē? Tas tomēr ir bīstami un meitenēm būs grūti. Sezona vairs nav aiz kalniem, nedod Dievs traumu četrpadsmit gadus vecai meitenei, pēc kā viņai būs bail un vairs negribēs braukt, jo mums nav tādu cilvēku resursu, lai izmēģinātu piecus divniekus. Mēģināsim salikt vienu efektīgāko pēc treneru ieskatiem un tad redzēs, kā būs.”

Treneris arī atzīst, ka Siguldas trase šādiem eksperimentiem ir ļoti sarežģīta un, viņaprāt, daudz piemērotāka vieta, kur trenēt jaunās meitenes, būtu Insbrukas trase Austrijā: “Siguldā, nokāpjot no junioru starta uz 13. virāžu, kur varētu sākt braukt, priekšā ir 15. virāža - viena no sarežģītākajām Siguldas trasē -, un tur vēl kamanai ātruma nebūs, meitenēm būs grūti un kritieni būs neizbēgami. Mums treneriem būs ļoti lielas pārdomas par šo visu.”

Z. Šaicāns ir pārliecināts, ka sieviešu divnieku ekipāžu sacensību pievienošana noteikti ir pluss televīzijai un skatītājiem, taču trenerim tās ir papildus rūpes, īpaši strādājot ar tik jaunām meitenēm: “Esmu papildus fiziskās sagatavotības treneris un būs jāpārplāno fiziskās sagatavotības darbs. Šogad to vairs īsti nevar izdarīt, taču nākamajā sezonā noteikti tam pievērsīsimies ar lielāku vērienu un mēģināsim visu realizēt, lai pēc iespējas labāk sagatavotos.”