27 jautājumi ar Robertu Plūmi un Mārtiņu Botu

2019./2020. gada sezona bija pirmā, kuru Roberts Plūme un Mārtiņš Bots aizvadīja nacionālās izlases sastāvā, kļūstot pat ceturto Latvijas nacionālās izlases divvietīgo ekipāžu. Sarunā Roberts un Mārtiņš atbild uz 27 jautājumiem par sezonas izaicinājumiem, komandas darbu, nākošās sezonas mērķiem.

Kā tu parasti sāc savu dienu?

Roberts: Es parasti savu dienu sāku ar svēršanos un nelielu izstaipīšanos.

Mārtiņš: Pieceļos un izdzeru krūzi kafijas, kā arī, protams, paēdu brokastis.

Kā atšķiras tavs rīta rituāls sacensību dienās, lai fiziski un mentāli sagatavotos sacensībām?

Roberts: Sacensību dienās mans rīta rituāls ar neko neatšķiras, jo ne tikai sacensībās, bet arī treniņos es mēģinu ieguldīt sevi procesos ar 100% atdevi, visu laiku fokusējoties gan uz fizisko, gan mentālo sagatavotību.

Mārtiņš: Jā, es arī sacensību dienā cenšos darīt visu kā katru dienā, lai prāts būtu mierīgs un nerastos lieks stress.

Ko tu parasti ēd brokastīs?

Roberts: Brokastis ir pirmā dienas ēdienreize, tādēļ svarīgi, uzņemt uzturvielas, kas palīdzēs aizvadīt pilnvērtīgu dienu un neradīs smaguma sajūtu. Pārsvarā brokastīs es ēdu auzu pārslas gan putras veidā, gan ar jogurtu, sajaucot kā musli. Dažreiz arī kādu augli un, protams, izdzeru krūzi kafijas.

Mārtiņš: Manas brokastis gan parasti atšķiras, visas nav vienādas, bet kad esmu mājās pārsvarā ēdu cīsiņus.

Cik gadu vecumā tu sāki nodarboties ar kamaniņu sportu?

Roberts: Ar kamaniņu sportu es sāku nodarboties 10 gadu vecumā.

Mārtiņš: Es 13 gadu vecumā.

Kāpēc tieši kamaniņu sports?

Mārtiņš: Roberts teica, lai nāku pamēģināt, man iepatikās un sāku ar šo sporta veidu nodarboties.

Roberts: Liels ātrums, braucot lejā pa kalnu, un neapzināšanās, cik tas var būt bīstami, bija tas, kas mani aizrāva visvairāk. Protams, līdz 14 gadu vecumam biju izmēģinājis dažādākos sporta veidus, bet kamaniņu sports bija kaut kas jauns un daudz, daudz interesantāks.

Vai atceries savas pirmās sacensības?

Roberts: Savas pirmās sacensības es neatceros. Acīmredzot, tajās nav bijis nekas tāds, kam iespiesties atmiņā.

Mārtiņš: Jā, es atceros, manas pirmās sacensības bija Prezidenta kauss Siguldā, kurās izcīnīju otro vietu.

Cik stundas nedēļā tu trenējies sezonas laikā?

Roberts: Sezonas laikā nedēļā trenējos aptuveni 18-25 stundas, ieskaitot trases treniņus. Stundu skaits variē atkarībā no treniņu vajadzībām un pilsētas, kurā atrodamies.

Mārtiņš: Fiziskie treniņi vien noteikti sastāda 10 stundas nedēļā, un tad papildus tam stundu skaitam nāk klāt trases treniņi. 

Vai tev ir kāds kamaniņu sporta “elks”?

Roberts: Mani kamaniņu sporta elki ir brāļi Šici. Brāļi pierāda, ka ar lielu darbu, darba ētiku, pacietību, mērķtiecību un profesionalitāti ir iespējams sasniegt lielus panākumus.

Mārtiņš: Manuprāt, man nav kāds konkrēts kamaniņu sporta elks, taču piekrītu Robertam, ka brāļi Šici ir lielisks paraugs un no viņiem daudz ko varam mācīties.

Kas ir labākais padoms, ko kāds tev ir devis attiecībā uz kamaniņu sportu?

Roberts: Uzticēties sev, savām sajūtām un ticēt darbam, ko tu dari.

Mārtiņš: Censties trasē “gulēt”, nebaidīties un izbaudīt braucienu. 

Kādu padomu tu dotu kādam, kurš tik tikko ir uzsācis savu kamaniņu sporta karjeru?

Roberts: Būt pacietīgam, jo kamaniņu sports ir sporta veids, kur ne vienmēr, ko vēlies, atnāk tik ātri, cik gribētos.

Mārtiņš: Noteikti cītīgi jāstrādā treniņos. Jācenšas pēc iespējas vairāk braukt pa trasi un veikt daudzus kvalitatīvus treniņu braucienus.

Kura ir tava mīļākā trase?

Mārtiņš: Protams, ka Siguldas trase.

Roberts: Man īsti nav vienas mīļākās trases, taču ir trases, kurās labprātāk braucu vairāk nekā citās, vai labprāt atgrieztos vel kādu reizi. Tās būtu Sanktmorica, Oberhofa un Kalgarī.

Tava mīļākā atmiņa no kamaniņu sporta karjeras?

Roberts: Visspilgtāk atceros Junioru Pasaules čempionātu Siguldā 2017.gadā, kad Sigulda bija trase, kura man un Mārtiņam ļoti nepadevās, tad mēs vel bijām jauniešu vecuma grupā. Treniņu nedēļā piedzīvojām daudz smagus kritienus un nespējām finišēt, kaut vai pieņemamā līmenī, taču sacensību dienā sakārtojām domas un uz startu gājām ar domu ‘mums nav ko zaudēt’. Mūsu risks attaisnojās un mēs veicām divus stabilus sacensību braucienus, izcīnot 6.vietu savā pirmajā Junioru Pasaules čempionātā.

Mārtiņš: Junioru Eiropas čempionāts 2019. gadā.

Ar kuru no saviem sasniegumiem lepojaties visvairāk?

Roberts: Visvairāk lepojamies ar izcīnīto sudraba medaļu 2019. gada Junioru Eiropas čempionātā komandu stafetē. Tas bija komandas darbs, kurā visi cīnījās plecu pie pleca, tiecoties uz vienu mērķi.

Vai vienmēr zināji, ka vēlies braukt divvietīgajā ekipāžā?

Roberts: Kaut kādā ziņā varu teikt, ka, jā, jo uzaugot vienmēr esmu devis priekšroku komandu sporta spēlēm. Sākot braukt vienvietīgajās kamanās, es sapratu, ka kaut kas pietrūkst un tas bija komandas darbs.

Mārtiņš: Jā, nezinu kāpēc, bet es arī vienmēr esmu gribējis braukt divvietīgajā ekipāžā.

Kā radās nosaukums “Team Roboti”?

Roberts: Nosaukuma radītājs ir Pēteris Kalniņš. Pirms dažiem gadiem vasarā aizvadījām treniņu Siguldas trasē. Pēc treniņa, analizējot savu nofilmēto braucienu planšetē, dzirdējām Pētera saucienu ‘Roboti gāž lejā’. Tā radās nosaukums, ņemot no mana vārda pirmos divus burtus un no Mārtiņa uzvārda pirmos trīs burtus.

Vai parasti trenējieties kopā?

Roberts: Sezonas laikā visu laiku trenējamies kopā, bet pēcsezonas periodā ne vienmēr.

Kādi ir Jūsu kopīgie mērķi nākošajai sezonai?

Roberts un Mārtiņš: Viennozīmīgi, mūsu mērķi nākošajai sezonai ir medaļas U-23 čempionātos.

Starts vai finišs?

Roberts: Bez šaubām varu teikt, ka finišs. Protams, bez ātra starta laika ir gandrīz neiespējami uzrādīt konkurētspējīgu finiša laiku, taču finiša laiks ir laiks pēc kura skatās, kurš tad beigu beigās ir bijis meistarīgāks, izcīnot augstāku vietu.

Mārtiņš: Manuprāt, tomēr svarīgi ir abi divi.

Kura ir tava mīļākā sacensību daļa?

Roberts: Mana mīļākā sacensību daļa ir pārslīdēšana pāri finiša līnijai. Tas ir brīdis, kad saprotu, ka esmu izdarījis visu, kas ir bijis manos spēkos, lai spētu uzrādīt pēc iespējas augstāku rezultātu.

Mārtiņš: Jā, sacensību beigu daļa, protams, ja uzrādīts lielisks rezultāts tad arī apbalvošana.

Vasara vai ziema?

Mārtiņš: Vasara.

Roberts: Jā, jo tajā ir daudz vairāk iespēju aktivitātēm un dažādām nodarbēm, nekā ziemā.

Ko tu dari, kad netrenējies?

Mārtiņš: Atpūšos.

Roberts: Kad netrenējos, cenšos laiku atlicināt nodarbēm, kuras trenējoties nesanāk izdarīt. Es tiekos ar tuviniekiem un draugiem, kuriem dažubrīd laiks neatliek. Tāpat, labprāt, izlasu kādu grāmatu, dodos makšķerēt vai vienkārši atpūsties pie dabas.

Kāds bija tavs šīs sezonas lielākais izaicinājums?

Roberts: Šīs sezonas lielākais izaicinājums bija adaptēties pie Nacionālās izlases, ieiet viņu ikdienas ritmā un sacensību grafikā.                                           

Mārtiņš: Un, protams, iepazīt Soču trasi, kura ir viena no ātrākajām trasēm pasaulē.

Jā, 2019./2020. gada sezonā sākāt trenēties kopā ar Nacionālo izlasi, kāds tad īsti bija lielākais pārsteigums?

Roberts: Pārsteigumu īsti nebija. Es turpināju darīt to pašu, ko biju darījis līdz šim, taču nedaudz citādāka ritmā un starp citiem cilvēkiem.

Vai tev ir kāda iesauka, kurā tevi sauc paši tuvākie?

Roberts: Laiku pa laikam parādās kāda iesauka, bet līdz šim nav bijusi neviena paliekoša.

Mārtiņš: Ļoti vienkārši- Bots.

Kas ir vislatviskākā lieta, ko tu dari?

Roberts: Svinot ‘Jāņus’, cenšos ievērot to tradīcijas, piemēram, lēkšana pāri ugunskuram.

Mārtiņš: Taču, ja nopietnāk, tad latviskākā lieta, ko mēs darām ir starptautiski aizstāvam Latvijas vārdu sacensībās.

Vai kamaniņu sports ir arī tavs mīļākais sporta veids, ko skatīties TV?

Mārtiņš: Jā, jo pārsvarā skatos tikai kamaniņu sportu.

Roberts: Kamaniņu sports noteikti nav mans mīļākais sporta veids, ko skatīties TV, jo kā sporta veids tas nav no skatāmākajiem. Es dodu priekšroku basketbolam un hokejam.

Ko tu domā par sieviešu divvietīgajām ekipāžām?

Roberts: Ļoti interesanti būs vērot, kā šī disciplīna attīstīsies nākotnē. Divvietīgā ekipāža ir smaga disciplīna, kurā vajag īstu raksturu.

Mārtiņš: Viennozīmīgi, domāju, ka šī ir arī lieliska iespēja paplašināt komandu stafeti.