27 jautājumi ar Kristeru Aparjodu: ".. divām lietām nekad nevarēs atdoties 100%."

Kamēr vēl spēkā esošie ierobežojumi, turpinām ar sportu nodarboties individuāli, taču jau pavisam drīz, ar noteiktiem ierobežojumiem, ceram atsākt profesionālo sportistu treniņus ārtelpās. Tikmēr ļaujam Jums iepazīt tuvāk atlētus un viņu skatījumu uz kamaniņu sportu.

Šodien saruna ar Kristeru, kurā viņš atbild uz 27 jautājumiem par kamaniņu sportu un to kā izdodas apvienot profesionāla sportista karjeru ar mācībām!

Kā tu parasti sāc savu dienu?

Man no rītiem patīk ieiet vēsā dušā, lai savu dienu sāktu, jūtoties, pamodies.

Kā atšķiras tavs rīta rituāls sacensību dienās, lai fiziski un mentāli sagatavotos tām?

Krasi tas neatšķiras no parastajiem rītiem, bet ir nianses, kurām pievēršu nedaudz lielāku vērību, gatavojoties sacensībām.

Elīza Cauce intervijā nesen teica, ka kamanu sagatavošanas process pirms sacensībām viņai ir kā rituāls, jo tad viņa ir pārliecināta, ka: “ “viņas” abas ir gatavas.” Vai arī tev darbs pie kamanas aizņem tik pat daudz laika, cik darbs ar sevi, lai uz starta varētu doties ar apziņu, ka “ “kamana” un tu abi esat gatavi?”

Tādā gadījumā sezonas laikā man tas rituāls ir tāds ikdienišķs, jo kopumā ļoti daudz laika pavadu sagatavojot kamanas. Nenoliedzami kamanu sagatavošanai ir ļoti liela nozīme un tās ir jāpieslīpē līdz pašai mazākajai niansei, lai uz starta dotos ar apziņu, ka man taču ir visātrākās kamanas pasaulē.

Ko tu parasti ēd brokastīs?

Brokastīs garšo tāda kārtīga desmaize, bet tas atkarīgs no tā, kāda ir apetīte, nav kaut kas konkrēts.

Cik gadu vecumā tu sāki nodarboties ar kamaniņu sportu?

Nodarboties ar kamaniņu sportu sāku, kad man bija 11 gadi.

Kāpēc tieši kamaniņu sports?

Tādēļ, ka mamma kādreiz nodarbojās ar šo sporta veidu. Domāju, ka citādāk, tas nemaz nenotiktu.

Vai tavi tuvākie ir tev devuši kādu "iesauku"?

Ģimenē mani sauc par “mazuli”, tas noteikti mana auguma dēļ, protams, pārnestā nozīmē. Komandā un draugiem esmu “apis”, jo tā ir ātrāk un vieglāk mani uzrunāt. Atvasināts no uzvārda.

Cik stundas nedēļā tu trenējies sezonas laikā?

Atkarīgs no sagatavošanās plāna, bet vidēji apmēram, 5 stundas.

“Garīgā spēka attīstīšana atlētiem ir gandrīz tikpat svarīga kā fiziskā sagatavotība”, vai tu piekristu?

Protams! Uzskatu, ka, jo sakārtotāks prāts un atpūtusies galva, jo labāk jūtās arī pats ķermenis.

Kam tu velti vairāk laika- fiziskās sagatavotības vai garīgā spēka attīstīšanai?

Noteikti, ka vairāk laika veltu fiziskā spēka attīstīšanai. Runājot par garīgo spēku, manuprāt, tā ir vairāk kā tāda, sava veida meditācija. Manā gadījumā tā varētu būt atrašanās dabā, tur es jūtos vislabāk.

Vai tev ir kāds kamaniņu sporta “elks”?

Mans treneris Mārtiņš Rubenis.

Un ārpus kamaniņu sporta, vai ir kāds cilvēks, kurš ar saviem darbiem, sasniegumiem tevi iedvesmo un motivē būt labākam nekā biji vakar?

Kad biju mazāks, es ļoti fanoju par Mihaelu Šūmaheru. Pat nezinu kāpēc, varbūt tajā laikā es arī sapņoju par sarkanu Ferrari.

Kāds ir labākais padoms, kas tev ir dots attiecībā uz kamaniņu sportu? 

Atlaist galvu un izbaudīt braucienu.

Kādu padomu tu dotu kādam, kurš tik tikko ir uzsācis savu kamaniņu sporta karjeru? 

Trakākais vēl tikai priekšā.

Vai bieži sniedz padomus saviem komandas biedriem?

Citreiz pats uzplijos ar saviem padomiem, bet visvairāk, noteikti, māsai.

Ja tiktu izveidota jauna olimpiskā disciplīna kamaniņu sportā - jauktās divvietīgās ekipāžas- vai tu startētu kopā ar māsu?

Būtu interesanti pamēģināt, māsa noteikti būtu pirmā, kuras virzienā es raudzītos, bet patreiz to nespēju saskatīt ilgtermiņā. Tomēr esmu vieninieka braucējs.

Vai ir kāds cilvēks, kas vienmēr seko līdzi taviem “startiem” sacensībās?

Konkrēti kādu nevaru izcelt, taču pirmais, kas nāk prātā ir visa ģimene.

Kura ir tava mīļākā trase?

Teikšu, ka Altenbergas trase Vācijā.

Tava mīļākā atmiņa no kamaniņu sporta karjeras?

Kad jauniešu un junioru vecumā pierādīju, ka varu cīnīties par medaļām. Tas man bija kārtīgs atspēriens tālākajām sporta gaitām.

Ar kuru no saviem sasniegumiem lepojies visvairāk?

Ar individuāli izcīnīto 2019.gada Eiropas čempionāta bronzas medaļu.

Kāds būs tavs šīs sezonas lielākais izaicinājums?

Pasaules čempionāts Vistlerā.

Starts vai finišs?

Finišs.

Vasara vai ziema?

Tomēr vasara.

Kas tev ir svarīgs?

Ģimene.

Ko tu dari, kad netrenējies?

Labprāt pamakšķerēju.

Tavuprāt, vai ir sarežģīti apvienot mācības ar profesionāla sportista karjeru?

Domāju, ka ir diezgan sarežģīti, jo divām lietām nekad nevarēs atdoties 100%, es vairāk koncentrējos sportam un mācos tad, kad man ir brīvāks, piemēram, pirms un pēc sezonas.

Vai iegūtās zināšanas mācībās noder arī kamaniņu sportā, un otrādāk?

Visa dzīve ir kā tāda viena liela skola, tāpēc teikšu, gan jā, gan nē, jo nekad nevar zināt, kad iegūtās zināšanas var noderēt jebkurā no jomām.