A. Strenga: "Aizvadīts saspringts, bet veiksmīgs gads."

2017. gads Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (LKSF) bija notikumiem bagāts – janvārī Siguldā norisinājās Viessmann Pasaules kausa posms, februārī Pasaules junioru čempionāts, pēc tam aktīva gatavošanās 2018. gada Olimpiskajām spēlēm, kā arī Eiropas čempionātam, kas Siguldā norisināsies janvāra beigās.

LKSF prezidents Atis Strenga apstiprina, ka gads federācijai bijis saspringts, jo domas un arī darbi bieži vien jau bijuši Olimpiskajās spēlēs: “Liels paldies jāsaka valdībai un Izglītības un zinātnes ministrijai par speciālo programmu, kas atbalstīja un palīdzēja finansiāli atrisināt tehnisko jautājumu. Mums bija nepieredzēti spraigs gads tehnikas ziņā, kad ļoti daudz ko taisījām un izmēģinājām, un šis process vēl nav beidzies. Tam klāt arī vēl sacensības un treniņu darbs ierastajā režīmā.” Prezidents federācijas vārdā saka paldies arī treneriem un pārējam federācijas personālam, kā arī Latvijas Sporta federāciju padomei, Olimpiskajai komitejai un Olimpiskajai vienībai par atbalstu. Tāpat arī “Inchcape Motors Latvia” BMW grupa, “Lattelecom” un “Magnetic Latvia”, kuri atbalsta gan sportistu komandu, gan arī sacensību organizēšanu. Protams, liels atbalsts kā vienmēr nāk no valsts un Siguldas pilsētas. 

“Vēl šajā gadā mums neraksturīga bija konkurence visās disciplīnās uz Olimpiskajām spēlēm. Ja pirms dažiem gadiem bija jau skaidrs, kuri brauks, tad šoreiz mums bija trīs divnieku ekipāžas uz divām vietām, četras meitenes uz trīs vietām un pieci puiši uz trīs vietām. Diemžēl traumas dēļ atkrita Riks Kristens Rozītis, bet esmu pārliecināts, ka viņš būs sastāvā 2022. gadā Pekinā,” piebilst A. Strenga.

Olimpiskās sezonas sākums Latvijas sportistiem bija ar mainīgiem rezultātiem, kam galvenais iemesls, kā vairākkārt atzinuši arī paši sportisti, ir tieši gatavošanās Olimpiskajām spēlēm. “Bijuši veiksmīgi un mazāk veiksmīgi starti, bet tiek daudz mēģināta un mainīta tehnika, sportisti vēl nebija aklimatizējušies jaunajās kamanās,” komentē A. Strenga.

“Ja ņemam kalendāro gadu, tad pagājušais gads mums kopumā bija ļoti veiksmīgs. Viessmann Pasaules kausa posmā Phjončhanā februārī vīru konkurencē mūsējie bija 4., 5. un 8. vietā, kas ir vēl nebijis gadījums. Arī Eiropas čempionātā bija labi rezultāti, kā arī komandu stafetē sezonas kopvērtējumā augstā 2. vieta. Tas mums ir ļoti raksturīgi, ka sezonas otrā puse ir labāka kā pirmā,” atzīmē A. Strenga, kurš arī norāda, ka Pasaules junioru čempionāts Siguldā tika aizvadīts augstas kvalitātes zīmē, “pēc pārējo atzinuma tas bija labākais junioru čempionāts kamaniņu sporta vēsturē. Sacensību programma gandrīz tāda pati kā pieaugušajiem. Protams, arī zelta medaļa Kristeram Aparjodam ir ļoti augsts panākums. Šobrīd junioros konkurence ir ļoti liela.”

Prezidents ir pārliecināts, ka jaunā maiņa ir ļoti laba, īpaši meitenēm: “Domāju, ka uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm situācija būs tāda, pati kā šobrīd ir puišiem. Arī labas divnieku ekipāžas ir izveidotas. Gribētos vairāk mazo puišu, jo tur šobrīd bez Aparjoda nav tāda konkurence. Bet mēs redzam nākotni, nav tā, ka ar esošajiem sportistiem viss beidzas. Domājam arī tālāk par 2020. gada Jaunatnes ziemas Olimpiskajām spēlēm un jau redzam kandidātus, kuri tur varētu startēt. Redzam arī 2022. un 2026. gada olimpiešus. Kuri tie būs, tas atkarīgs no pašiem, bet katrā ziņā viņi šeit ir.” Jauniešu treneri Siguldas apkārtnē ir ļoti aktīvi - Aiva Aparjode Saulkrastos un Zvejniekciemā, Ingrīda Amantova Ropažos un Zaķumuižā, Anna Orlova Ulbrokā, kā arī Siguldā Mārtiņš Lozbergs. A. Strenga atzīst, ka vēlētos lielāku konkurenci jauniešu grupās, taču kamaniņu sports nekad nebūs masveidīgs un arī sacensības ar 100 sportistiem, kā tas bija oktobrī “Prezidenta kausā”, jau ir rekords.

Par 2017. gadā skaļi apspriesto krievu dopinga skandālu un sistēmu, kā arī to, ka 2014. gada Olimpiskajās spēlēs Sočos krievu kamaniņu braucēji lietojuši dopingu, A. Strenga komentē piezemēti: “Tie rezultāti ir vēsture un mēs skatāmies uz priekšu. Nesaprotu gan, kāpēc kamaniņu sportisti ir šajā programmā, jo domāju, ka viņiem tas absolūti neko nedod. Katrā gadījumā, skatoties atpakaļ uz 2014. gada Olimpiskajām spēlēm, krievu sportisti bija stiprāki par mums gan stafetē, gan individuāli un tā bija visu sezonu. Arī šogad viņi ir ļoti stipri, īpaši puiši. Lielas diskusijas par to nenotiek, taču viss tiek rūpīgi kontrolēts. Kanādā uz dopinga kontroli paņēma pusi no visiem sportistiem, arī mūsējos.”

Nākamajā sezonā federācija plāno atkal rīkot Viessmann Pasaules kausa posmu Siguldā, taču nākamais lielākais izaicinājums ir meiteņu divnieku ekipāžu veidošana, kam tiek arī būvētas jaunas kamanas. 2020. gadā šī disciplīna pirmoreiz būs Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu programmā.

Kamaniņu sportisti ir medaļām bagātākie ziemas Olimpisko spēļu dalībnieki Latvijā, taču A. Strenga atzīst, ka Phjončhanā galvenais ir veikt stabilus braucienus un izdarīt maksimumu: “Viessmann Pasaules kausa posms, kas norisinājās Phjončhanā, un treniņbraucieni ir pilnīgi citas sacensības un atmosfēra kā Olimpiskajās spēlēs. Komandā būs gan debitanti, gan pieredzes bagāti olimpieši, tāpēc jācer, ka visi varēs nobraukt stabili. It sevišķi vieninieku disciplīnās, kur veikt četrus labus braucienus tajā spriedzē ir ļoti grūti. Rezultātus mēs šobrīd neplānojam.”

Saistībā ar nesen izskanējušo paziņojumu par iespējamu 2026. gada Olimpisko spēļu organizēšanu Siguldas trasē prezidents ir pārliecināts, ka neiespējami tas nav: “Šobrīd tā ir vīzija, bet fakts ir tas, ka mēs spējam sacensības organizēt un trasi sagatavot ļoti augstā līmenī. Protams, būtu vajadzīgas papildus investīcijas trases pārbūvei, lai būtu iespējamas arī bobsleja sacensības, bet tas viss ir realizējams. Tā noteikti nav utopija un, ja tā notiktu, tad tā būtu ne tikai lieliska reklāma sportam, bet arī Latvijai.”