Inārs Kivlenieks iejuties jaunajā lomā

Inārs Kivlenieks kamaniņu sportā ir kopš 1998. gada. 22 gadu laikā piedalījies vairākos pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī trīs ziemas olimpiskajās spēlēs: 2010. gadā Vankūverā, 2014. gadā Sočos un 2018. gadā Phjončhanā.

Inārs 2019./20. gada sezonā, sasniedzot ātkārtotu personīgo labāko rezultātu – 12. vietu pasaules kausu kopvērtējumā, noslēdza savu profesionālo karjeru kamaniņu sportā. Lai arī Inārs vairs nav redzams sportistu rindās, no šī sporta veida nav aizgājis. Jau gadu Inārs strādā par mehāniķi un treneri Latvijas Nacionālajā kamaniņu sporta izlasē.

Pagājusī sezona aizritēja pavisam citādi, kā tas bija ierasts, jauna loma komandā – mehāniķis un treneris. Kā iejuties jaunajā lomā? Bija viegli? Varbūt biji iedomājies, ka būs citādāk?

Ar jauno lomu aprast nebija grūti, jo lielos vilcienos nekas īsti jauns nebija jāapgūst, varēju tikai izpausties ar saviem padomiem un pieredzi gan tehniski, gan visādi citādi. Laikam jau viegli nebija, jo ideju man ir daudz un, lai visu īstenotu, laika vēl nav bijis pietiekami. Bet ir prieks un gandarījums par jau paveikto. Un arī par to, ka jūtu interesi no sportistiem turpināt darīt.

No sportista par mehāniķi/treneri. Kā izdevās sastrādāties ar komandu? Visiem bija viegli pieņemt Tavu jauno statusu komandā?

Par to, vai bija viegli pieņemt manu jauno lomu komandā, jāprasa pašiem sportistiem. Bet gribētos ticēt, ka sastrādāties izdevās labi. Ir lietas, kuras es redzu savādāk nekā tās ir šobrīd, bet domāju, ka to mainīt var tikai ar laiku un jauniem sportistiem. Atceroties sevi sportista lomā, zinu, ka tajā brīdī ir daudz grūtāk pieņemt visu to, ko treneri vēlas dot ar savu skatījumu no malas.

Kas, tavuprāt, bija Tavi lielākie izaicinājumi pagājušajā sezonā?

Varu pateikt tikai to, ka izaicinājumi bija pietiekami daudz.

Kādi, tavuprāt, būs Tavi un komandas lielākie izaicinājumi olimpiskajā sezonā?

Es domāju, ka lielākais izaicinājums būs iekšējā atlase uz olimpiskajām spēlēm, jo šobrīd pateikt, ka kāds nav pelnījis tur atrasties vai ka kāds ir vājāks nekā citi, nevaru. Tāpēc domāju, ka tas būs izaicinājums visai komandai.

Kā ir mainījies Tavs skatījums uz kamaniņu sportu un tās “virtuvi” tagad, kad esi treneris/mehāniķis?

Negribētos teikt, ka tas skatījums ir kaut kā īpaši mainījies. Vienīgais, ko redzu, ir tas, ka mums šobrīd pietrūkst vēl kāds gudrs un spējīgs cilvēks, kas varētu palīdzēt tehnikas sagatavošanā. Komanda ir liela, tāpēc paspēt visu uztaisīt laicīgi ir grūti.

Kāda ir sajūta būt nosacīti otrā pusē šim sporta veidam, kur Tavu ieguldīto darbu kamanu būvē un treniņu darbā trasē iznes kāds cits?

Man ir liels prieks, ka sportisti man uzticas tehnikas sagatavošanā, un vēl lielāks prieks, ja tas dod rezultātu. Ja vēl jūti pozitīvu atgriezenisko saiti, tad arī darboties ir daudz lielāks gandarījums.

Vai, tavuprāt, esi atradis īsto vietu pēc savas profesionalās sportista karjeras beigām? Vai vienmēr domāji, ka būsi tur, kur esi tagad?

Par to, vai esmu atradis īsto vietu, ir jāpaiet kādam laikam, lai varētu izvērtēt visu kritiskāk. Ja godīgi, nebiju nekad sevi redzējis tur, kur esmu šobrīd, kamēr pats sportoju. Vienkārši nebija laika par tādām lietām domāt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēģinu sportistiem pēc iespējas mazāk likt domāt par tehnikas taisīšanu vasaras procesā, jo viņiem ir jādomā par fizisko sagatavotību un savu veselību, lai ziemā būtu gatavi sacensties, nevis būtu nomocīti treniņos, un pēc tam vēl domātu par kamanu būvēšanu.

Pirmās olimpiskās spēles, kurās nebūsi atlētu rindās, bet treneru personālā. Kādas ir Tavas sajūtas?

Tieši šobrīd nav nekādas sajūtas. Uztraukums varbūt ir citādāks nekā bija tad, kad pašam bija jāgatavojās startēt sezonā. Bet domas par to, ka sāk jau pietrūkt laika, bet ir vēl lietas, kas jāpabeidz, lai, aizbraucot uz Ķīnu, nebūtu sajūtas, ka varēju izdarīt vēl kaut ko, šādas domas ir.

Ceturtajā novembrī sāksies starptautiskā FIL treniņnometne jaunajā olimpiskajā ledus trasē, Ķīnā. Kamaniņu braucēji šajā nometnē, iepazīstot jauno trasi, pavadīs gandrīz divas nedēļas. Savukārt pēc tam - no 19. līdz 21. novembrim – Ķīnas ledus trasē par godalgām cīnīsies pirmajā Eberspacher pasaules kausa posmā.