Jaunā sezona tuvojas ar zināmām pārmaiņām

Nedaudz vairāk nekā nedēļa līdz vasaras saulgriežiem. Tad sekos Pēteri un tad jau skat rudentiņš bagāts vīrs arī būs klāt. Un tas nozīmē, ka sniega karaliene sāks vingrināt savas kājas, lai uzsāktu jauno sezonu.

Bet kad jauno sezonu uzsāk kamaniņu braucēji? Un kāda tā solās būt? Par to šoreiz sarunāsimies nevis ar kādu no sportistiem, bet gan Latvijas izlases vecāko treneri Kasparu Dumpi, kuram šī sezona būs jauns izaicinājums karjerā.

- Kas, Tavuprāt, ir treneris? Profesijas nosaukums, jeb tomēr kaut kas vairāk?

- Padomdevējs kas ar savu pieredzi un zināšanām palīdz un motivē sportistu.

- Saprotams, ka pēc izglītības esi treneris, bet pēc sirds klauvējieniem? Šis darbs nemaz nav tik vienkāršs. Daudz laika sanāk pavadīt ārpus mājas un tad nākas kaut ko no šīs jomas - mājas dzīves upurēt.

- Manuprāt, ja neesi ar visu sirdi un dvēseli šajā lietā, tad nav vērts nemaz sākt. Kad es beidzu sportista karjeru, man bija gads pārdomām un varēju izmēģināt daudz un dažādus citus darbus, bet sirdij jau nevar pavēlēt… Rezultātā esmu tur, kur esmu.

- Kādu mācību iestādi Tu esi beidzies? LSPA vai LU?

- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

- Un kāpēc tieši trenera specialitāte? Kāpēc ne sporta menedžments vai šobrīd modernā fizioterapija?

- Kad sāku strādāt VA BJKSS (Valsts aģentūra „Bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola”) bija nepieciešama izglītība. Protams, varēju dabūt nepieciešamo izglītību 2 gados, bet es nolēmu mācīties visus piecus, lai izmācītos par kamaniņu sporta vecāko treneri.

- Cik Tev ir gadu?

- 31 gads.

- Vai, tavuprāt, šis vecums ir īstais, lai kļūtu par izlases vecāko treneri?

- Grūts jautājums - protams kādam var šķist, ka esmu par jaunu, bet pats es tā īsti neuzskatu, jo kamaniņu sportā esmu jau sen. Sākumā kā sportists, tad kā bērnu treneris un tagad izlases. Viss lēnām pamazām. Protams, šis amats man ir jauns izaicinājums, kuru centīšos veikt pēc labākās sirdsapziņas.

- Jau vairākus gadu esi bijis kopā ar izlasi daudzās pasaules malās. Esi sastapies ar daudziem izlašu treneriem, kāds viņiem ir vidējais vecums un kurš varētu būt tas, kas tevi iedvesmo?

- Vidējais vecums varētu būt ap 45 - 50gadi. Īsti paraugs man nav neviens, bet no katra ir ko pamācīties.

- Kuras valsts komanda, tās modelis Tev ir vistuvākais, patīkamākais, pieņemamākais?

- Visvairāk man patīk kā strādā Austrijas komanda - ne tikai treneri, bet arī sportisti.

- Mēdz teikt, ka jauna slota tīri slauka. Kāds ir Tavs redzējums uz Latvijas kamaniņu sporta izlasi? Vai ieviesīsi būtiskas pārmaiņas, jeb turpināsi Pētera Cīmaņa uzsākto darbu?

- Šobrīd negrasos neko radikāli mainīt. Jānostrādā sezona šajā amatā, lai labāk saprastu nianses un tad varētu spriest ko, kā un kāpēc mainīt.

- Kā zināms, arī sportā notiek visādas jaunas inovācijas. Kamaniņu sportā tā ir stafetes ieviešana. Kā Tev šķiet, vai kamaniņu sports lēnām sāk palikt par komandas sporta veidu?

- Kamaniņu sports vienmēr ir bijis daļēji komandas sporta veids, jo pirms sacensībām pareizākās trajektorijas tiek izrunātas un izmēģinātas savstarpēji sadarbojoties. Vēl ir arī divvietīgās ekipāžas, kur ir komandas darbs. Stafete parāda, kā savstarpēji sadarbojoties (treneri un sportisti) ir spējuši apgūt trasi, kā vasarā ir veikta fiziskā sagatavošana un cik daudz ir spējuši sasniegt tehnikas sagatavošanas jomā.

- Un tomēr. Bobsleja popularitāte ir augstāka. Kas, Tavuprāt, varētu palielināt kamaniņu sporta popularitāti?

- Mācēt izmantot mirkļus, kad ir sasniegumi (veids kā to pasniedzam).

- Kādi bija Tavi sasniegumi kamaniņu sportā kā sportistam?

- 5.vieta pasaules kausa posmā 21 gadu vecumā un 17. vieta Olimpiskajās spēlēs Turīnā 24 gadu vecumā.

- Vai piedzīvoji arī tos laikus, kad lielākās ārzemes bija tālās Krievijas trases, kur vietējā veikalā varēja nobaudīt cietas ‘’Laimas’’ konfektes?

- Soči bija pirmā un vienīgā trase, kurā esmu bijis Krievijā.

- Ko Tu pēc savas pieredzes vari teikt, kurš ir tas pareizais skrūvgriezis, kas nepieciešams katram labam kamaniņu braucējam?

- Cīņasspars un neatlaidīgi jācenšas sasniegt savus mērķus. Tiem kam nav mērķis, būtu pēdējais laiks tādu uzstādīt.

- Kurš pasaules līmeņa braucējs Tevi fascinē?

- Armīns Cīgelers - lieki nerunā, dara savu darbu un tas dod rezultātu.

- Kādi ir Tavi mērķi, stājoties pie Latvijas izlases stūres?

- Pēteris Cīmanis ir uzstādījis ļoti augstu latiņu attiecībā uz rezultātiem olimpiskajās spēlēs. Tā noteikti būtu jānotur un jācenšas iegūt olimpisko zeltu. Mans mērķis – lai katrās sacensībās Latvijas kamaniņu braucēji cīnās par trijnieku un visās disciplīnās.

- Kas būs Tavi galvenie palīgi?

- Jānis Liepa un Sandris Bērziņš. Ceram ka no LOV varēsim piesaistīt arī fizioterapeitu Agri Potašu un ilggadējo komandas dakterīti Zani Krūzi.

- Kad sākas jaunā sezona? Vai šie svarīgākie datumi jau sēž Tev galvā kā skolas laikā reizrēķins, vai vēl jāieskatās pierakstos?

- Sezona jau ir sākusies. Šobrīd notiek fiziskās sagatavotības pilnveidošana un paralēli arī tehnikas sagatavošana jaunās sezonas svarīgākajām sacensībām. Pirmais pasaules kausa posms notiks no 24 līdz 30. novembrim Austrijā. Protams, ka visa sezona būs pakārtota tam, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus Pasaules Čempionātā Siguldā.