30 dienas līdz Phjočhanai

Trešdien, 10. janvārī, “Lattelecom” telpās norisinājās pasākums “30 dienas līdz Phjončhanai”, kur kopā ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu par svarīgāko aizrautīgai Olimpisko spēļu vērošanai sarunājās kērlinga, snovborda, kalnu slēpošanas un biatlona pārstāvji, kā arī kamaniņu braucējs Riks Kristens Rozītis un mehāniķis Mārtiņš Rubenis.

Atbildot uz A. Kreipāna uzdoto jautājumu par svarīgāko, kas jāzina skatītājiem, pirms tie sāk skatīties kamaniņu sportu, Mārtiņš Rubenis sāka ar to, ka noteikti ir jāsaprot, kā kamanās guļ: “Mūs bieži vien jauc ar bobsleju. Tad, kad saka “kamanas”, tad jautā, vai tas ir bobslejs? Nē, bobslejā brauc sēdus, bet kamanās guļus uz muguras. Ja to zina, tad man liekas, ka kamaniņu sportu ar pārējiem renes sporta veidiem sajaukt nevar.”

Latvijas kamaniņu sporta izlases pārstāvis Riks Kristens Rozītis ir Latvijā un pasākumā varēja piedalīties tādēļ, ka pagājušā gada nogalē guva traumu, kas ne tikai ir pārtraukusi treniņu procesu, bet arī liegusi iespēju cīnīties par ceļazīmi uz XXIII Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjočhanā: “Diemžēl otrajos Ziemassvētkos Siguldas trasē treniņa otrajā braucienā rāvu startu un diezgan neveiksmīgi iespiedu. Sagriezu roku starp trases bortu un savu kamanu.”

Savukārt runājot par kamanām un to, no kā tās sastāv, M. Rubenis stāsta: “Nekā sarežģīta jau tur nav, tas ir līdzīgi kā ar velosipēdu. Mums ir divas slieces, divi ragi, divi kronšteini, aptecētājs, divi rokturi un viss. Vēl pāris skrūves, ar ko to visu saskrūvē kopā. Līdzīgi kā ar pulksteņa mehānismu – sabērt saujā daudz zobratiņus un teikt, ka tas ir pulkstenis, tā gluži nav. Tas viss ir jāsaliek un jāsaregulē precīzi, lai tiešām viss mehānisms strādātu kā viens, nevis katrs posms atsevišķi. Reizēm var būt tā, ka tiek uztaisītas ļoti labas slidas, bet viss pārējais nestrādā, tad arī šīs labās slidas nerāda labas tendences. Kādreiz var būt, ka nav tik labas slidas, bet visa pārējā kamanas konstrukcija perfekti der sportistam, tad līdz ar to arī tā kamana uz priekšu labāk brauc.”

Kam lielāka nozīme - sportista meistarībai vai tehniskajai gatavībai? “Droši vien, ka šobrīd to varētu likt kaut kur pa vidu, jo tā tehnoloģiju pasaule ir krietni pagājusi uz priekšu. Ir skaidrs, ka visas lielās komandas, kas rāda rezultātus, iegulda arī milzīgu laiku un līdzekļus tieši kamanu būvē. Protams, ka arī sportistu attieksme ir kļuvusi krietni profesionālāka. Ir treneri, kas pilnībā atbild par fizisko sportista sagatavotību un ir tādi cilvēki, kas atbild par to, lai kamanas savestu kārtībā un, protams, sportists tam visam pa vidu, un arī viņam abos virzienos ir jāstrādā. Man liekas, ka mūsu komandā nav neviena tāda sportista, kas savām kamanām pirkstu nepieliek. Līdz ar to mēs kā treneri palīdzam, bet puiši un, protams, arī meitenes paši savas slidas sagatavo. Tāpēc var teikt, ka tas ir tāds interesants un diezgan garš darba process,” atbild M. Rubenis.

Cik bieži tu domās izbrauc trasi? "Pirms paša starta noteikti kādas divas reizes, bet pirms tam jau arī mājās vai viesnīcā no paša rīta pamostoties domās izbraucu trasi,” stāsta Rozītis.

Kuri ir galvenie pretendenti uz zeltu šajās Olimpiskajās spēlēs? Šīs sezonas latviešu rezultāti pagaidām lielu optimisu nerada, vai tas tomēr ir mānīgs priekšstats? “Es domāju, ka olimpiskā sezona un arī iepriekšējā sezona rāda to, ka komandas strādā un eksperimentē un līdz pēdējam brīdim nebūs īsti skaidrs, uz ko kura komanda īsti ir spējīga. Nākot tuvāk atbildīgākajiem startiem var redzēt, ka ir daži sportisti, kuri ir pieņēmuši kaut kādu lēmumu par tehniku, kuru viņi izmanto, un ir nojauta, ka to viņi varētu izmantot arī Olimpiskajās spēlēs. Mums Latvijas komandā pilnīgi skaidra bilde par to nav. Vēl ir pēdējie trīs Pasaules kausa posmi un Eiropas čempionāts Siguldā. Šobrīd mājās ir palicis Kristaps Mauriņš, un mēs ar viņu Siguldā turpinām strādāt, jo ir dažas jaunas idejas un nianses, kuras gribas pamēģināt, un, ja tas derēs, tad arī mēģināsim to sagatavot pārējai komandai,” atklāj M. Rubenis.

“Lattelecom” televīzijas klientiem tiks piedāvāts vēl nebijis apjoms, kā arī augstāka izšķirtspēja tieši XXIII Ziemas Olimpisko spēļu laikā. “Lattelecom” televīzijas klienti vārēs vērot visus sporta veidus un sekot līdzi visiem pasaules sportistiem piecos Eurosport HD kanālos.