Kendija Aparjode: "Pie Mihaila trenējamies jau divus mēnešus un man patīk! Ir forši, ka nākot uz treniņu nezini, ko šodien sagaidīt."

Vārds, uzvārds: Kendija Aparjode
Dzimšanas diena un vieta: 24.12.1996., Sigulda
Augums: 180 cm
Izglītība: Murjāņu Sporta Ģimnāzija, pašlaik Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 

Kendija ir uzaugusi Saulkrastos. Līdz 7. klasei mācījās Saulkrastu vidusskolā, bet no 8. klases Murjāņu Sporta ģimnāzijā, kuru absolvēja 2016. gadā. Šobrīd mācas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par treneri un šogad pabeidza pirmo kursu.
Kendijas mīļākie dzīvnieki ir kaķi, viņa nevarētu iedomāties savu māju bez minkas. Paralēli kamaniņu sportam Kendija ir nodarbojusies ar orientēšanās sportu, taču šobrīd ne tik daudz kā kādreiz, kad bija jaunāka. Tagad, tiklīdz atrodas brīvāks mirklis un ir vaļa, dodas izskriet kādu distanci. Brīvajā laikā patīk lasīt grāmatas, skatīties filmas, iepirkties, kā arī ceļot.

- Kad un kā nonāci kamaniņu sportā? Vai Tevi tas uzreiz aizrāva?

Kamaniņu sportā nonācu pateicoties mammai (Aivai Aparjodei). Viņa Saulkrastos izveidoja grupiņu un tā arī mēs ar brāli Kristeru nonācām trasē. Pirms pirmā brauciena bija liels satraukums, jo es nezināju, kas būs, ko darīt un ko gaidīt no tā visa, bet, kad finišēju, bija lieliskas sajūtas. Nevarētu teikt, ka man ļoti patika braukt pirmo gadu, jo man īsti nesanāca un tādēļ kamaniņu sports arī nelikās nekas interesants, vairāk tajā laikā pievērsos orientēšanās sportam. Tomēr, kad aizgāju uz Murjāņu Sporta ģimnāziju, kaut kas mainījās - laikam sāku saprast kā tas darāms. Un tajā brīdī mani tas aizrāva, es sāku braukt aizvien labāk un labāk! Katru reizi ar nepacietību izgāju uz starta, jo gribēju nobraukt vēl labāk kā iepriekšējā braucienā.

- Mamma nodarbojās ar kamaniņu sportu un tagad ir BJKSS vadītāja, brālis kamaniņu sportists, Tu arī… visi kamaniņu sportā. Kā ar tēti?

Tētis nav bijis kamaniņu braucējs, bet viņš ir liels fans un visu labi saprot no šī sporta veida. Droši vien, ja pamēģinātu, varētu arī nobraukt no zemākas starta vietas trasē. Viņš vienmēr skatās sacensības, atbalsta un uzmundrina mūs ar brāli.

- Ar brāli esat kopā daudz un bieži (treniņi, sacensības, ģimenes saieti utt.). Kādas ir jūsu savstarpējās attiecības? Viens otru uzpasējat? Piepalīdzat? Motivējat strādāt un virzīties uz izaugsmi?

Jā, laikam vairāk esam visur kopā, nekā atsevišķi. Attiecības ir labas, protams, uzraugu mazo brāli treniņos un atbalstu sacensību laikā. Kristers vienmēr palīdz man, ja ko jautāju par trasi vai kamanu lietām. Man parasti grūtāk ir skatīties, kā brauc Kristers, nekā braukt pašai, jo vienmēr gribās, lai brālis nobrauktu labi.

- Tava pirmā Olimpiāde ir aiz muguras. Atskatoties uz to, kādi ir secinājumi? Ko ieguvi no dalības tajā?

Ieguvu neaprakstāmas emocijas, jo tā sajūta, ka visi pasaules labākie sportisti ir vienuviet ir fantastiska. No rīta aizeju uz brokastīm un pie blakus galdiņa sēž franču biatlonists Martēns Furkads (Martin Fourcade), piecu Olimpisko zelta medaļu ieguvējs! To nevar piedzīvot nekur citur! Tas patiesi ir forši!

- Šis Olimpiskais cikls ir noslēdzies. Nākamais jau ir sācies un ar pārmaiņām. Kā Tu fiziski un morāli izdzīvo jaunā fiziskās sagatavotības trenera Mihaila Arhipova treniņus?

Pie Mihaila trenējamies jau divus mēnešus un man patīk! Ir interesanti un daudzveidīgi treniņi. Ir forši, ka nākot uz treniņu nezini, ko šodien sagaidīt, kā tas bija citus gadus, kad svaru treniņa programma bija zināma no galvas. Par Olimpiādi - rezultāts nebija ne tuvu manām spēju robežām, tāpēc ar pilnu atdevi trenējos, lai nākamajās spēlēs Pekinā parādītu to, uz ko patiesi esmu spējīga.

- Gaidāmajā sezonā Jauniešu (meiteņu) A līmenī, tiks izmēģināta divvietīgo ekipāžu disciplīna sacensībās. Ko Tu domā par šādas disciplīnas izveidi? Un teorētiski, ja šī disciplīna (sieviešu divnieks), nākotnē tiks iekļauta Pasaules kausa izcīņās, vai būtu ieinteresēta startēt?

Īsti par to neesmu domājusi, jo par to nav intereses. Man patīk braukt vieniniekā, jo es pati atbildu par sevi un to, ko daru kamanās.

- Teorētiski, ja Tu brauktu divvietīgajā ekipāžā, kas būtu Tavā komandā? Tu vēlētos būt pirmais numurs (stūrmanis) vai otrais numurs?

Es domāju, ka pamēģinātu būt vienā komandā ar Elīzu, bet tikai ar super stabilu kamanu, kura iet taisni! Domāju, ka es būtu pirmais numurs. Bet, ja nopietni, negribētu mēģināt braukt divvietīgajā ekipāžā. 

- Kāds nezināms fakts par Tevi?

Man negaršo ķirši!

- Lielākais piedzīvojums/pārdzīvojums Tavā karjeras laikā?

Izcīnītā Pasaules kausa medaļa Siguldā, jo tā bija mana pirmā individuālā medaļa.
Labākais brīdis tajā bija stāvēt plecu pie pleca ātrākajām un saprast, ka esmu viena no viņām.