Drošāk un atraktīvāk

Pirms Jāņiem Insbrukā 62. Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) kongresā uz sesto termiņu pēc kārtas par FIL prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Jozefs Fents (Vācija), kurš federācijas vēsturē ir otrais prezidents pēc Berta Izatiča (1957.—1994. g.). Līdzīgu panākumu guva Einars Fogelis, kurš sesto reizi ievēlēts par FIL viceprezidentu tehniskajos jautājumos, kā arī amerikānis Sveins Romstads ģenerālsekretāra amatā.

Rudens sākumā Vīnē uz pirmo darba sēdi sanāca FIL jaunā valde. Nākamais kamaniņu sportā būs Latvijas gads, jo februārī pasaules čempionāts notiks Siguldā. Kādu kursu starptautiskā federācija ieturēs turpmāk? Uz jautājumiem atbild FIL viceprezidents Einars Fogelis.

— Pēc vēlēšanu rezultātiem varētu domāt, ka FIL viss paliek pa vecam...

— Pirms diviem gadiem FIL Rīgas kongress laboja statūtus, kas diezgan radikāli mainīja federācijas struktūru. Valde no trīspadsmit cilvēkiem tika samazināta līdz astoņiem. Kā smējās prezidents — beidzot mēs visi varam apsēsties pie viena ēdamgalda.

Par natūrbāni jeb kamaniņu sportu dabiskajās trasēs tagad atbild viens, nevis divi viceprezidenti. Valdē vairs nav atsevišķu komisiju vadītāju, tās tagad vada viceprezidenti. Es to darīju jau divus iepriekšējos gadus, kad Tehniskās komisijas vadītājs Valters Plaitners demisionēja, lai novērstu interešu konfliktu, jo viņš sāka strādāt ar Krievijas olimpisko komandu. Tagad tā man ir oficiāla papildslodze, jo komisijas sēdes jāsagatavo ne tikai politiski, bet arī gluži tehniski.

Tiesa, tuvākajā laikā valde varētu papildināties ar vienu atlētu pārstāvi, kuru ievēl paši sportisti. Kandidāti jāizvirza līdz pirmajam Pasaules kausa izcīņas posmam, atlētu vēlēšanas notiks pasaules čempionāta laikā Siguldā. Arī Latvijas federācijas valdē ir atlētu pārstāvis, un tas ir Juris Šics. FIL Tehniskajā komisijā pirms četriem gadiem skarbā konkurencē ar amerikāņiem, vāciešiem starptautiskā saime ievēlēja Andri Šicu.

Insbrukas kongress Tehniskajā komisijā ievēlēja Latvijas izlases galveno treneri Kasparu Dumpi kopā ar trīskārtējo olimpisko čempionu vācieti Georgu Haklu un olimpisko čempionu Norbertu Hūberu no Itālijas. Pēc statūtiem vēl četrus pārstāvjus valde kooptēja.

— Vēl kādi Latvijas pārstāvji darbojas atjaunotās FIL vadībā?

— Sporta komisijā jau trešo sasaukumu pēc kārtas — mūsu federācijas prezidents Atis Strenga. Jaunatnes komisijā — Aivars Kalniņš un Medicīnas komisijā — Zane Krūze. Šajos rezultātos atspoguļojas mūsu speciālistu paveiktais. Kaspars Dumpis pirms darba ar Latvijas izlasi vairākus gadus strādājis ar FIL starptautisko komandu, kurā ietilpst vairāku valstu sportisti, un, kandidējot uz vietu Tehniskajā komisijā, vēlēšanās savāca vislielāko balsu skaitu.

— Ir arī stratēģiski jaunumi?

— Lasītājus droši vien vairāk interesēs tas, kas tiek darīts skatītāju labā. Atsevišķos Pasaules kausa izcīņas posmu ietvaros jeb Nāciju kausā notiks sprinta sacensības, kas ir līdzīgas komandu stafetēm. Tiek izmantoti tādi paši starta vārtiņi, kuriem atveroties, sāk darboties hronometrs. Tāpat kā tas ir, piemēram, BMX. Tātad startā būtisks kļūst sportista reakcijas ātrums. Kamaniņu sports kļūst atraktīvāks. Pasaules čempionātā Siguldā šajā disciplīnā gan vēl medaļas netiks izcīnītas.

Mēs ejam tajā virzienā, ko jau Soču spēļu laikā pārrunājām ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentu. Pirmkārt, sportistu drošība. Otrkārt, lai sporta būves kļūst nevis arvien dārgākas, bet maksimāli lētākas un pieejamākas. Treškārt, lai sporta veids kļūtu arvien atraktīvāks, skatītājiem un televīzijai interesantāks. Tā tas raisa lielāku sponsoru interesi, kas vajadzīga gan starptautiskai, gan jebkurai nacionālai federācijai, lai varētu savu sporta veidu attīstīt.

— Tehniskā komisija — tas nozīmē trases un kamanas...

— Tas nozīmē — aprīkojums, daļēji arī medicīna, visas iespējamās kontroles, sākot ar sportista ekipējumu un beidzot ar kamanām un trasi. Mūsu komisijas ietvaros darbojas trašu būves komisija, kas tieši atbild par jaunu trašu celtniecību, par rekonstrukcijām, par trašu aprīkojumu.

— Ir jau skaidrs, kā aptuveni izskatīsies nākamo spēļu trase Pjončhanā?

— Ar spēļu rīcības komiteju, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Bobsleja un skeletona federāciju, rit pēdējās diskusijas par trases ģeometriju un izmaksām. Korejieši trasi vēlas papildināt ar servisa centriem, restorāniem, observatorijām, diezgan plašu infrastruktūru. FIL uzstāj, lai uz spēļu izmaksām attiecinātu tikai sportam nepieciešamo. Paralēli mūsu speciālisti jau ļoti cītīgi strādā ar spēļu rīkotājiem, sākot apmācīt un licencēt to personālu, kas nodrošinās olimpisko sacensību norisi.

— Sočos, pareizāk sakot — Krasnaja Poļana, tika uzbūvēta pasaulē dārgākā trase. FIL un SOK ir pret šādu rekordu labošanu...

— Lai uzbūvētu olimpisko kompleksu Sanki Krasnaja Poļana, tika izveidota milzīga infrastruktūra, kas, lai rīkotu Pasaules kausa izcīņas posmus vai pasaules čempionātus, absolūti nav vajadzīga. Starptautiskā federācija koncentrējas uz tām lietām, kas ir primāras augstas kvalitātes sacensību nodrošināšanai. Visas papildu ekstras, ko vēlas paši rīkotāji, jānodala no šīm izmaksām.

— Oslo nupat nesaņēma Norvēģijas valdības atbalstu, un skaidrs, ka arī 2022. gada ziemas spēles atkal notiks siltajā Āzijā. Ķīnas galvaspilsētā Pekinā vai Kazahstānas Almati, valstīs, kam patīk dižoties ar spīguļiem...

— Neesmu iepazinies ar Pekinas piedāvājumu, bet Kazahstānā biju pirms gada. Almati centrā uzbūvēti trīs eleganti dažādas jaudas tramplīni, attīstījies Medeo reģions, arī mūsu vecākajiem kalnu slēpotājiem zināmās Čimbulaka trases, uz kurām tagad ved jauns ceļš. Izveidotas vēl papildu trases, uzlikti jauni pacēlāji. Šī valsts uzņēmusi Āzijas ziemas spēles, tātad lielu pasākumu rīkošanas pieredze arī ir.

Jāpagaida līdz nākamajai vasarai, kad SOK locekļi izdarīs galīgo izvēli.

— Kas ir Tehniskās komisijas dienas kārtībā attiecībā uz kamanām un runām, kas bija visai dzirdamas Sočos, ka tāpat kā skeletonā un bobslejā visiem slieces vajadzētu taisīt no viena materiāla?

— Šogad ļoti līdzīgus priekšlikumus iesniedza Latvija, Itālija un Krievija. To būtība ir, ka visiem jālieto viens slieču materiāls, ka kamanas pirms starta jānovieto slēgtajā parkā, ka starp braucieniem jāierobežo darbības ar kamanām. Kārtība ir šāda: ja Tehniskā komisija ar divām trešdaļām balsu priekšlikumu atbalsta, to tālāk virza uz valdi, pēc tam uz kongresu. No vairāk nekā 30 iesniegtajiem priekšlikumiem komisija atbalstīja piecus, no tiem divus — Latvijas.

Tehniskajai komisijai vispirms jāizpilda mājasdarbs, atrodot potenciālos metāla piegādātājus, izstrādājot kontroles mehānismu un aprēķinot izmaksas. Jo, pieņemot šādu lēmumu, visas slieces un pieredze, kas krāta gadu desmitiem, ir izmetama ārā. Viss jāsāk no nulles. Un atkal priekšrocības ir bagātām valstīm, kurās sporta politikas īstenošanas labā strādā zinātniskie institūti.

Pirms diviem gadiem priekšlikumu par vienu slieču materiālu un slēgto parku Latvija izvirzīja viena pati, un to noraidīja bez diskusijām. Tagad jau risinājās ļoti nopietna un argumentēta diskusija, tomēr divas trešdaļas balsu neizdevās iegūt. Bet tendence ir pozitīva. Noteikumus var mainīt reizi divos gados, un darbs šajā virzienā tiks turpināts. Nākamā iespēja ir 2016. gadā

— Kas tika mainīts šogad?

— Ar šo sezonu sacensības viena tehniskā delegāta vietā uzraudzīs divi. Precizēti dažādi kamanu mērījumu noteikumi. Atbalstīts arī Latvijas priekšlikums par izmaiņām, kas attiecināmas uz divnieku kamanām un ekipāžu. Precizēti noteikumi, kas skar trašu drošību un pašu sacensību norisi.

— Ziemas olimpiskās spēles arvien vairāk virzās uz dienvidiem. Vai palielinās arī FIL dalībvalstu skaits? Patlaban to ir 53...

— Tieši šajā valdes sēdē par provizorisko biedru tika uzņemta mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuva. Lai kļūtu par īstenu biedru, nākamsezon vismaz vienam viņu atlētam sacensību apritē jāparādās. Esam gatavi sniegt palīdzīgu roku. Arī no Latvijas federācijas puses. Pirmās pārrunas jau ir notikušas.

Dainis Caune žurnāls ''Sports''